Lasi intervijas turpinājumu šeit

Pastāstiet, lūdzu, par pašas plates vāku.

- Ar glancēto vāku un Frančeskas Kirkes zīmējumu (to speciāli albumam pasūtīja «Melodija») tā tolaik izskatījās kā Rietumu plate. Tas bija svarīgi, nebija tie nodriskātie vāciņi. Uz vāka bildes jau vispār nebija nekādas padomju ideoloģijas. Tur attēlotas divpadsmit zodiaka zīmes tādā kosmiskā kontekstā. Var tikai pabrīnīties, kā Grīvam izdevās šo ierakstu izstumt cauri cenzoru sietam. Varbūt tika izspēlēta kosmonautikas kārts.

Tīmeklī uzdūros faktam, ka arī paši esat tikušies ar padomju kosmonautiem.

- Neesam gan. Bija paredzēts, bet tas brauciens nojuka.

Interesanti, ka šāda informācija ir atrodama. Jūs esot tikušies ar īstiem kosmonautiem, lai smeltos iedvesmu otrajam albumam.

- Pasakas!

Tā tie mīti veidojas...

- Tas varbūt ir labi. Visa vēsture jau sastāv no mītiem.

Vēl viens fakts no interneta. Vikipēdijā teikts, ka līdz 1983. gada 26. augustam tiek pārdoti 5 848 980 «Disco Alliance» un 1 703 800 «Mūzika izplatījumā» eksemplāru. Pats esat minējis, ka pārdoti kopumā 20 miljoni. Kā īsti ir?

- Es pats neesmu skaitījis. Šo informāciju par 20 miljoniem man pavēstīja bijušais Rīgas rūpnīcas «Melodija» direktors Jāzeps Kambala. Reiz mēs saskrējāmies kaut kur gaitenī un viņš ieminējās, ka tāds gadījums vēl nav bijis, ka pa visu Padomju savienību pārdoti 20 miljoni plašu. Tas attiecas uz visām skaņuplašu rūpnīcām - plates ražoja arī Ļeņingradā, Taškentā... Varbūt Vikipēdijā minēti tikai Rīgas rūpnīcas cipari?

Tas ir par abiem albumiem kopā? Vai tikai par pirmo?

- Tas laikam ir par abiem. Vai par pirmo? Es arī vairs neatceros.

Ja skaņuplate PSRS maksāja aptuveni 3 rubļus, tad rezultātā firma «Melodija» ar «Zodiac» mūziku nopelnīja 60 miljonus rubļu. Par vienu miljonu esot varējis uzbūvēt veselu deviņstāvu māju, tad sanāk, ka par 60 miljoniem...

- Visu Purvciemu (smejas). Vēl 80. gados gāju uz Rīgu lūgt man piešķirt dzīvokli, tad man skaidri norādīja, cik liels kukulis ir jādod (smejas).

Tolaik jau par nopelniem kultūrā piešķīra dzīvokļus.

- Nu ja.

Varēja jau vienā no tām deviņstāvenēm kādu dzīvokli piešķirt.

- Kaut vai maziņu, vienistabas.

Tā arī nepiešķīra?

- Nē (smejas). Tas ir humors.

Kam vēl Padomju savienībā bija tik lielas tirāžas? Vai vispār 20 miljoni skaitījās liela tirāža?

- Vispār tas skaitījās diezgan daudz, ne velti Kambala uz to vērsa uzmanību. Toreiz visiem to mūsu pirmo plati vajadzēja tā kā ēst. Tā bija modes lieta. Un nebija jau arī nekā cita līdzīga. Tirāžu ziņā gan jau, ka ar krievu māksliniekiem nevar konkurēt neviens. Tas pats Jurijs Antonovs bija ļoti pieprasīts.

Diezgan maz informācijas pieejams par 1985. gadā izdotu plati, kurā apkopota filmu mūzika. Tā arī globālajā tīmeklī šur tur tiek pierakstīta grupai «Zodiac».

- Tā ir fikcija. Tas nav nekāds «Zodiac». Es nezinu, kas tas vispār ir. Krievijā jau jebkurš varēja sevi nosaukt par «Zodiaku» un kaut ko izdot.

Tas nav jūsu «Zodiac»?

- Nē.

Nu re, vēl viens mīts izgaisināts.

(lasi tālāk nākamajā lappusē)

Lasi intervijas nobeigumu šeit

Speisdisko raksturīgi bija arī futūristiski tērpi. Tādus, kā liecina pāris foto, uzšuvāt arī jūs?

- Tie foto ir no Latvijas televīzijas, kur tikām filmēti. Bijām aizņēmušies no kādas varietē grupas kaut kādus kosmiskos tērpus, nekas netika speciāli šūts, jo uzstājāmies maz. Dzīvās uzstāšanās nebija vispār. Ir bijusi spēlēšana ar fonogrammu, kaut kādos televīzijas raidījumos, bet dzīvā uzstāšanās tajā laikā nav bijusi neviena. Tāpēc varētu teikt, ka beidzot ir nodibināta «Zodiac» dzīvā koncertvienība. Dzīvajā jau to tolaik nebija iespējams nospēlēt.

Kāpēc?

- Uz kā? Vienu sintezatoru koncertā var spēlēt viens cilvēks. Bet tad ir vajadzīgi astoņi «ARP Odyssey» sintezatori un astoņi sintezatoristi, lai to, kas sarakstīts ar pleibeikiem, atskaņotu dzīvajā. Arī ieraksta brīdī katrs no atrastajiem tembriem nesaglabājas, tas tiek sagriezts tikai uz ieraksta brīdi, un pēc tam to atkārtot viens pret vienu nemaz nav tik viegli.

Ja runājam par astoņiem sintezatoriem. 2008. gadā Rīgā klasiskā albuma «Oxygene» 30 gadu jubilejas tūres ietvaros uzstājās Žans Mišels Žārs. Arī viņš atskaņoja vecā albuma materiālu koncertā uz vecajiem sintezatoriem, kas deva koncertam pievienoto vērtību. Vai jums nešķiet, ka arī Latvijas klausītājam būtu interesanti «Zodiac» koncertā dzirdēt maksimāli autentisku veco albumu izpildījumu?

- Tas ir leģendārs albums. Protams, ar šiem daudzajiem aparātiem viņš veido tēlu, un galvenais - var to atļauties darīt. Mūsu gadījumā tas nav reāli. Gan jau arī viņš mazliet šmaucas - tā vairāk tāda kā tautas sasniegumu izstāde, nevis spēlēšana (smejas).

Tā kā kompaktdiskus klausītāji lieto arvien mazāk, pieaug veco labo vinilplašu tirdzniecības apjoms, tas pats «Daft Punk» piemērs. Varbūt ir vērts no jauna pārizdot abus pirmos «Zodiac» albumus, varbūt pat ieinteresēt kādas ārvalstu izdevniecības?

- Varbūt. Bet kādam ir ar to jānodarbojas. Domāju, ka tas varētu aktivizēties tajā brīdī, kad mēs nobriedīsim ceturtajam albumam. Ja mēs nonāktu līdz jaunai platei, kurai mūzikas vēl nav, bet top, daži fragmenti izskanēs arī «Palladium», tad varētu padomāt par vinilplati un arī disku. Bet tur atkal jādomā, kam pieder tiesības utt. «Micrecs» jau diskos bija pārizdevis šos ierakstus.

Tiešām top jauns «Zodiac» albums?

- Jā, domājam par jaunu Zodiaka plati. Tas ir darbs nākamajam gadam. Meklējam arī sponsorus, lai tas notiktu pēc iespējas kvalitatīvi.

Vai vispār ir jēga šodien kaut ko izdot kompaktdiskos?

- Tas tāds suvenīrs...

Drīzāk jau vinils ir suvenīra formāts.

Jā, tā ir. Taču ne visiem ir vinilplašu atskaņotāji. CD savukārt var iemest mašīnas pleijerī, pārtaisīt par mp3.

Plate varētu interesēt to pašu Krievijas tirgu. Vai jūs tur vēl atceras?

- Jā, mums tur labi iet. Nesen žurnālā «Komersant» bija laba recenzija par mūsu darbību. Šād tad aizbraucam tur uzspēlēt. Šogad spēlējām Maskavas dzimšanas dienā Tautas sasniegumu izstādes parkā zem lielās raķetes. Bija ļoti daudz cilvēku.

Par mp3 runājot. Visa agrīnā «Zodiac» mūzika ir pieejama arī straumēšanas servisā «Spotify». Vai zinājāt?

- Nē.

Jebkurā pasaules malā cilvēks var atrast un klausīties šo mūziku.

- Lai klausās!

Kā jūs vērtējat šo jauno mūzikas biznesa modeli? Par to šobrīd tiek lauzti šķēpi. Ja mūzika ir teju bez maksas, kā lai rodas jauni talanti, no kā lai tie dzīvo?

- Šķēpi tiek lauzti tajā brīdī, kad par mūziku jāsaņem nauda. Es šajā gadījumā būtu to pusē, kurš gribētu saņemt adekvātu samaksu. Bet ir mūziķi, kuriem šie servisi kalpo kā reklāma, kas palīdz uz koncertiem pulcēt lielāku auditoriju, kas nozīmē lielāku peļņu. Tās būs tās divas frontes. Tiem, kas strādā tikai uz ierakstiem, svarīgi, lai no katras atskaņošanas reizes tiek kaut kas minimāli iekasēts, savukārt tiem, kas pelna ar koncertiem, netraucē tas, ka viņu mūzika pieejama bez maksas. Rezultātā lielie mākslinieki šos servisus izmantos kā reklāmu saviem koncertiem, bet mazie, jaunie, kas tikai sāk, tiks nospiesti.

Pēc «Zodiac» izjukšanas 80. gadu vidū jūs sākāt darboties grupā «Neptūns». Tur dziedāja arī tolaik jaunais Aivars Brīze. Lai arī jūsu sadarbība bija īsa, tika izdota, šķiet, viena plate, vēlos uzzināt, kā tolaik veidojās jūsu un Brīzes attiecības?

- Aivaru atradu muzicējam Liepājas restorānā «Jūra», un man viņš iepatikās ar savu atbrīvotību, ar roķīgo balsi. Uzaicināju viņu uz «Neptūnu», tā kā savā veidā ievadīju viņu apritē, un līdz pat viņa aiziešanai mums bija brīnišķīgas attiecības. Viņš piedalījās arī manā jubilejas koncerta Operā ar divām «Neptūna» laika dziesmām. Tas aizrāva visus.

Ko dzirdēsim «Palladium» koncertzālē? Vai tā būs līdzīga programma kā «Positivus» festivālā?

- Šī programma būs garāka nekā «Positivus». Festivālā mēs spēlējām stundu, šeit paredzēta pusotru stundu gara programma. Vispār esmu ļoti apmierināts ar jauno sastāvu. Esmu priecīgs par satikšanos ar ģitāristu Mārci Auziņu un pārējiem mūziķiem.

****

Biļetes uz koncertu nopērkamas www.palladium.lv un visās «Biļešu servisa» kasēs.