Dziedātāja un privāto bērnudārzu vadītāja Elizabete Zagorska jau divus gadus ir semiveģetāriete, lai gan ģimenē vīrs TV operators un meitas Loreta un Luīze ir gaļēdāji. Elizabete atzīst, ka lielākoties uzturā lieto jūras veltes un dārzeņus.
Elizabete Zagorska jau divus gadus ir semiveģetāriete
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sarunā ar dzīvesstila portālu «Sejas» Elizabete Zagorska atklāj, ka ir vairāki veģetāro diētu veidi. «Man liekas, ka katrs atrod sev vispiemērotāko. Es piederu pie semiveģetāriešiem. Man iepatikās tā ideja par semiveģetāriešiem, kur atļauti piena produkti, olas, cālis un zivis, bet nav atļauta nekāda cita dzīvnieku gaļa. Viss, kas saistās ar Itāliju un Spāniju, man ļoti patīk. Man negribas uzklupt maigam un pūkainam jēriņam, kas ganās pļavā. Iepazinos ar zivju filozofiju un izlasīju, ka zivis nopeld 30 metrus un viņām nav vairs atmiņas, līdz ar to man likās, ka nebūs pāri darīts, ja ēdīšu krabi vai kaut ko līdzīgu. Taču mājās man ir suns un man patīk zvēriņi, tad kāpēc tie būtu jāēd. Ir taču daudz kas cits, ko var ēst,» savu ēšanas kultūru atklāj Elizabete.
Elizabete savā ģimenē ir viena semiveģetāriete, jo vīrs Rolands un meitas Loreta un Luīze ēd arī gaļu. «Pēc iespējas vairāk savai ģimenei gatavoju dārzeņus. Īstenībā arī bērni ieinteresējas, jo redz, ka mamma ēd dārzeņus, griķus un rīsus un nav tikai jāpieskrien pie ledusskapja un jāuzsmērē desu maize. Bērni redz, kā es dzīvoju, un sāk dzīvot līdzi. Tādēļ nav nekas speciāli jāstāsta vai ar pirkstu jārāda,» stāsta dziedātāja.
Vaicājot, kā tad Elizabete nonākusi pie lēmuma kļūt par semiveģetārieti, viņa teic, ka pirms diviem gadiem iedvesmojusies no kaimiņiem. «Ar ģimeni tolaik vēl dzīvojām Titurgā, un mums blakus dzīvoja absolūti veģetārieši. Iepazīstoties ar šo ģimeni, sapratu, ka viņi ir ļoti laimīgi, mierīgi, sakārtoti un nodarbojas ar jogu. Man it īpaši iepatikās, ka viņi bija ļoti mierīgi. Aizdomājos, ka, apēdot gaļu, mēs uzņemam agresiju. Pavērojot sevi šo divu gadu laikā, esmu palikusi tik tiešām mierīgāka. Mani vairs nekaitina daudzas lietas.
Pēdējā laikā ir ļoti grūti nopirkt tīru gaļu, kas nav sašpricēta ar antibiotikām un augšanas hormoniem. Ja es dzīvotu laukos un audzētu cūkas, iespējams, ēstu gaļu. Bet šobrīd saku gaļai – nē,» strikti nosaka Elizabete.