«Stopēt cauri Eiropai ir grūti. Atpakaļceļā jau bija rudens, līdz ar to aukstums un lietus; protams, neizsakāmi brīnišķīgs piedzīvojums,» paskaidro Anna un piebilst, ka Itālija viņai ir ļoti mīļa. «Itālija ir kā brīvdabas muzejs. Visur, kur vien sper kāju, ir māksla, māksla un māksla. Līdz ar to Itālija ir viena no tām valstīm, kuru es labprāt apceļoju,» viņa atklāj.
«Brauciena laikā mēs palikām pie vietējiem iedzīvotājiem un viesnīcās nepalikām. Iemācījos gatavot itāļu pastu un par savu gatavoto pastu pat saņēmu komplimentus no vietējiem itāļiem. Iepazināmies ar Venēcijas biennāles Itālijas paviljona kuratoru. Lūk, šādas lietas notiek, ja stopē. Tālākais mūsu maršruts bija Kapri sala, kur dzīvo mana krustmāte, kas ir apprecējusies ar itāli,» teic Anna.
Šeila sarunā atklāj, ka savulaik arī pati ļāvusies šādām avantūrām un ceļojusi ar gadījuma mašīnām. «Mēs pat abas esam ceļojušas ar stopiem,» atminas modes māksliniece.
Sarunas nobeigumā Šeila vien piebilst, ka ļoti gaida, kad meita Anna viņai dāvās mazbērniņu. «Es šausmīgi alkstu pēc mazbērniņa,» nosaka Šeila, bet Anna mammai atbild, ka noteikti arī tāda diena pienāks.