Šo vārdu autors ir kāds režisors, kura viedokli ņem vērā gan skatītāji, gan prese, gan kino jomas pārstāvji, tas ir viens no visu laiku ietekmīgākajiem režisoriem - Džeimss Kamerons (James Cameron). Pēc «Gravitātes» noskatīšanās viņš neskopojās ar uzslavām un nosauca to par «visu laiku labāko kosmosa filmu», un tici man, šis onkulis ar šādiem izteicieniem apkārt nemētājas.
Režisora Alfonso Kuarona septiņus gadus ilgā pauze ir pilnībā atmaksājusies, un viņš pasaulei ir dāvājis filmu, par kuru cilvēki runās vēl ilgi. Gan īsi pirms, gan ilgi pēc Oskaru pasniegšanas ceremonijas. Tas nekas, ka filma norisinās šaurā telpā (ar šo es nedomāju kosmosu, es domāju kosmonauta skafandru) un tajā, rupji runājot, ir tikai divi aktieri, bet tas nemaina filma lieliskumu.
Runājot par aktieriem, galvenie (teju vienīgie) ir Džordžs Klūnijs (George Clooney) un Sandra Buloka (Sandra Bullock). Biju ļoti skeptisks pret Sandru Buloku, jo tā nekad īsti neesmu viņu uztvēris nopietni, nekad man viņa nav simpatizējusi. Viņai pieder savā ziņā unikāls rekords, vienā un tajā pašā gadā viņa saņēma gan Oskaru, gan Zelta aveni, uz kuras saņemšanu, gods kam gods, viņa personīgi pat ieradās. Jāpiezīmē, ka es pamatīgi kļūdījos un viņa šo filmu nespēja graut vai sabojāt skatīšanās prieku. Patiesībā visa «Gravitāte» savā ziņā ir Sandras Bulokas solo deja bezsvara stāvoklī, diezgan neglītā skafandrā, tikai pāris epizodēs viņa redzama drusku citā gaismā. Kā jau solīts, sīkāk neko nestāstīšu un skatītprieku nebojāšu.