Kāda būs tava sezona teātrī?

Sezona būs pietiekami svarīga. Tikko pirmizrādi piedzīvoja Ināras Sluckas režisētā «…bagātā kundze…», kur esmu Helēna. Jau novembrī sākšu strādāt pie jaunas lomas Ineses Mičules režisētajā darbā. Arī no iepriekšējām sezonām jāturpina spēlēt Feja izrādē «Sudraba slidas», Esmeralda izrādē «Parīzes Dievmātes katedrāle». Prieks, ka «Zudušajam laikam» ir panākumi - septiņas «Spēlmaņu nakts» nominācijas, un arī es esmu nominēta kā jaunais skatuves mākslinieks par Agneses lomu šajā izrādē. Strādāšanas vaina!

Jaunā loma ienes jaunas vēsmas?

Izrādē «…bagātā kundze…» režisore man ir uzticējusi sliktās meitenes Helēnas tēlu. Priecājos gan par to, gan par faktu, ka manam lomu sarakstam pievienojas arvien jaunas lomas, kurās pārmaiņas pēc nav jādzied!

Lielākie tavu tēloto, aktīvo lomu stereotipi?

Agnese «Zudušajā laikā» ir jauka, smaidīga, draudzīga, toties Helēna izrādē «…bagātā kundze…» ir pilnīgi citādāks tēls, viņa man ir izaicinājums. Esmu ļoti pateicīga režisorei, ka viņa uzdrīkstējās man šādu lomu uzticēt un ļoti daudz palīdzēja sagatavošanās procesā. Helēna izrādē pārstāv tādus cilvēkus, kurus dzīvē bieži vien neesmu pat vēlējusies saprast, kur nu vēl pieņemt. Viņa pieder tai sabiedrības daļai, kas dzīvē man ir sveša, bet mans darba uzdevums bija meklēt, atrast un pieņemt šo citādo, man svešo patiesību. Helēna lauza manus stereotipus.

Tu atstāj ļoti pozitīva, vienkārša, draudzīga cilvēka iespaidu, nav grūti iejusties pilnīga pretstata tēlā?

Arī pozitīviem cilvēkiem ir lietas, kuras nepatīk, pret kurām var kategoriski iestāties, paust savu viedokli vai attieksmi. Ja sākumā katrs Helēnas vārds man mutē likās svešs, tad šobrīd izrādes kontekstā esmu gatava saprast, aizstāvēt un attaisnot viņas toni un rīcību pilnībā.

Aizstāvi savu ļauno Helēnu!

Tā pat kā izrādē - arī dzīvē šodien mēs ļoti bieži dzirdam skaļi izteiktu viedokli par to, ka nevar atrast darbu! Bet ne mazāk svarīgs ir fakts, ka arī darba devēji nevar atrast labus, kvalificētus, profesijai atbilstošus darbiniekus.. Katrai lietai ir vismaz divas puses. Helēna izrādē ir darba devējs, viņa kopā ar māti pieņem darbā kalpones un es patiešām saprotu, ka no sirds var sabojāties garastāvoklis, ja darbā nāk pieteikties bariem absolūti nepiemērotu kandidātu. Tas, protams, neizslēdz iespēju, ka tajā barā var iegadīties kāds piemērots, bet ne katrs darba devējs ir no dabas apveltīts ar tādu neizmērāmu pacietību, lai spētu to vienīgo sagaidīt. Tā nu tas ir, ka cilvēki bieži vien tādās reizēs kļūst neiecietīgi.

Sākumā mēģinājumu procesā man tīri cilvēcīgi bija grūti, jo ainā man pretī stājās tādi teātra grandi kā Ilze Rūdolfa, Indra Burkovska, Gunta Virkava, lai lūgtos manai Helēnai darbu, bet es tāda maza, knapi pāris gadus teātrī nostrādājusi aktrise sāku viņas uz skatuves savā lomā pēc uzstādījuma pazemot. Atceros, sākumā tiklīdz kaut kā «šerpāk» pateicu, tā uzreiz gāju personīgi atvainoties.. Bet jaukākais, ka katrā tādā reizē viņas smaidīdamas mani iedrošināja, ka droši varu būt vēl asāka un nejaukāka! Tāda nu ir tā interesantā skatuve! Izrāde ir komandas darbs!

Atceros, kad spēlēju muzikālajā izrādē «Adata», toreiz Juris Hiršs bija sliktais tēls, viņam katrā izrādē bija mani jāizvaro, tāpēc viņš vienmēr man pēc izrādes uz paklanīšanos dāvināja puķi.

Tu ar tādu apbrīnu runā par savām kolēģēm uzreiz prātā rodas jautājums par taviem elkiem no aktieru aprindām?

Neesmu elku cilvēks. Esmu saskārusies ar tādu viedokli, ka Latvijā nav ko mācīties un vienīgā iespēja ir doties uz ārzemēm, bet es tam nepiekrītu. Arī Latvijā ir labi meistari, viss slēpjas velmē ko apgūt. Esmu patriotiski noskaņota. Jā, varu izbraukt uz mirkli ārā, iepazīties, iedvesmoties, paostīt citādāku gaisu, bet es vienmēr atgriezīšos, savu vietu redzu šeit, man Latvijā ir labi.

Īstā valsts, īstais teātris?

Jūtos ļoti priecīga, ka esmu tieši Nacionālā teātra aktieru sastāvā. Patīk ka teātris kopj savas tradīcijas. Tā man ir ļoti skaista sezonas atklāšanas dāvana - iespēja spēlēt tandēmā kopā ar izcilu mūsu teātra aktrisi Lolitu Cauku. Viņa ir aktrise ar lielo burtu. Es no viņas ļoti iedvesmojos. Izrādē «…bagātā kundze…» viņa spēlē manu māti. Atceros, pirmajos mēģinājumu mēnešos skatījos, kā viņa tur rokas, vēroju gaitu, mēģināju ko paņemt no tā, lai izrādē vizuāli izskatāmies radniecīgāk..

Lai ko iegūtu no kolēģiem ir jābūt atvērtam un mācīties gribošam cilvēkam?

Jā, ir jābūt atvērtam. Man, protams, ir savi kritēriji, pēc kuriem izvērtēju informāciju un kuros cilvēkos ieklausos, kuros nē. Tas, protams, neattiecas tikai uz teātri vien.

Mūzika vai teātris?

Ļoti negodīgs jautājums. (smejas) Esmu aizrāvusies ar teātri, savu izvēli izdarīju mirklī, kad iestājos Kultūras akadēmijā. Tomēr dziedāšana un dziesmu rakstīšana vienmēr ir bijusi, bez tās nevaru, mūzika dzīvo manī.

Muzikālā bagāža tev ir bagāta, veseli trīs albumi...

Šovasar ierakstīju savu trešo solo albumu. Tas vairāk ir aktrises nevis dziedātājas albums. Pamat uzsvaru šoreiz liku uz vēstījumu, ne tik daudz uz izpildījumu. Teātris mani mudināja uzdrīkstēties, pati iespēlēju gandrīz visas klavieru partijas. Vienai dziesmai talkā nāca Džulians. Albums saucas « 7 dienas», tas iekļauj sevī stāstu, kuru veido septiņas dziesmas.

Kur smelies iedvesmu vārdu un mūzikas rakstīšanai?

Iedvesmu sniedz dzīve, cilvēki, pārdomas, laiks un mīlestības.

Tevi jebkad ir piemeklējusi radošā krīze?

Man bail skaļi teikt - nē, jo pasakot - nē, tā noteikti gribēs mani pārbaudīt! (Smejas) Neesmu īsti sev noformulējusi, to, kas ir radošā krīze. Neesmu to izjutusi. Ir lietas, kuras jāizdara un viss! Arī māksla ir darbs. Pat ja kāds iesākts, radošs darbs stāv plauktā, tas nenozīmē, ka viņš nav procesā... Tas tikai liecina par to, ka nav gatavs - briest uz kaut ko vai iespējams, pārvērtīsies par ko lielāku un skaistāku. Man nav ne laika, ne vēlēšanās būt depresijā vai krīzē.

Ja pelēkajā rudenī piemeklē ilgstoši slikts garastāvoklis?

Ja kaut ko tādu sajūtu pakausī tuvojamies, tad cenšos izdomāt visādas lietas, ko darīt, lai tam neļautos. Kā kontrolēt savas domas. Man, piemēram, ļoti patīk iet uz kinoteātrī - es nopērku kafiju, vīģes un skatos multfilmas.