Izrādes centrā ir gatavošanās kapusvētkiem un ap tiem saistīti notikumi, taču patiesībā tas ir stāsts par mūžseno, bet šobrīd īpaši aktuālo problēmu - ko cilvēkam iesākt ar savu dzīvi, kā dzīvot savu, ne citu personu dzīvi.

Kapusvētki ir īpašs Latvijas sadzīves kultūras fenomens. Izrādes režisors Valdis Lūriņš par kapusvētku popularitāti: "Tur ir savs āķis, kāpēc kapusvētki Latvijā ir tik populāri. Tas velis šai zemē ir dzīvs. Dzīvajiem piederīgs, tik reāls un autobiogrāfisks kā fotogrāfijas dzimtas albumos. Un tikpat nenovēršams un reāls ir kapusvētku atgādinājums – no zemes tu esi nācis... Un visai tai burzmai – cilvēkiem, puķēm, suņiem, šņabim, klačām un mūzikai pāri – debesis. Tik augstas, tik tālas, un nav jau tik garu trepju, lai līdz tām varētu tikt.

Varbūt kapusvētki ir tieši tādēļ, lai mēs tās debesis ieraudzītu."

"Manuprāt, kapsēta nav drūma vieta. Tā ir iespēja risināt nepabeigtās sarunas ar saviem aizgājušajiem tuviniekiem un apzināties - lai arī kādi kreņķi un problēmas gadījušās, vienmēr ir labāk būt dzīvam. Un ne tikai būt, bet savu dzīvi padarīt pēc iespējas krāšņāku. Kā lugas galvenās varones, kuras nebaidās ņemt rokās otas un sava pagasta bildi padarīt košāku," tā domā lugas autore Aiva Birbele, kura šo lugu ir veltījusi savai ģimenei un plašajai radu saimei Kurzemes pusē.

Lomās ir kolorīts aktrišu un aktieru ansamblis: IntaTirole, Līga Liepiņa, Lolita Cauka, Egils Melbārdis, Gunta Virkava, Dace Bonāte, Līga Zeļģe, Indra Burkovska, Uldis Dumpis, Jānis Skanis, Anna Klēvere, Arturs Krūzkops, Kaspars Aniņš, Madara Botmane, Gundars Grasbergs, Ģirts Jakovļevs.

Izrādes scenogrāfs - Varis Siliņš, kostīmu māksliniece Liene Rolšteina, komponists Valdis Zilveris, horeogrāfs Alberts Kivlenieks, vokālais pedagogs Andris Daņiļenko.

Tuvākās izrādes: 23., 31. oktobrī, 4., 9., 10., 16., 25. novembrī.