Šoreiz par mūziku filmai, kas gandrīz pirms četrdesmit gadiem kļuva par vienu no mūziklu un kabarē mākslas vispāratzītiem standartiem. Vēl būs stāsts par ASV visvairāk skatītākā seriāla skaņu celiņu. Tāpat ir vērts apskatīt ar mūzikas izvēli vēl divām filmām, kuru pamatā ir divi citi pazīstami seriāli. Noteikti ir jārunā arī par filmu, kurai scenāriju rakstīja pats filmas mūzikas komponists un dziedātājs.

Absolūtā klasika

Filmu "Kabarē" ir viena no tām retajām par kuru var nebaidoties teikt - absolūta klasika. Kino pazinējiem šī filma ir labi zināma - tas ir viens no visu laiku vislabākajiem mūzikliem. Tāpat tas, zināmā mērā, ir pamatu pamats arī kabarē žanram. Tā ir režisora Boba Fosa (Bob Fosse) 1972.gada filma, kurā adaptēts tāda paša nosaukuma slavenais Brodveja mūzikls.

Filma "Kabarē" saņēma astoņus "Oskarus" un

kļuva par zvaigžņu stundu amerikāņu aktrisei, dziedātājai Laizai Minnelli (Liza Minnelli).

Vēl noteikti jāpiemin aktieris Džoels Greijs (Joel Grey), kurš ar šo filmu, varētu teikt, kļuva par kabarē konferansjē standartu. Par katru filmas dziesmu var teikt, ka tā ir izcila vai ļoti izcila. Pat ja kāds nav redzējis filmu, tad noteikti ir dzirdējis lielāko daļu no šīm dziesmām - katra no tām dzīvo arī savu "atsevišķo dzīvi" - citos kino un mūzikas projektos. Īpaši jāizceļ "Money", kas ir viena no trim pasaules populārākajām dziesmām par naudu. (vēl šai "topā" ir Pink Floyd un ABBA "money" dziesmas, ko arī šeit piedāvājam).

Par kādu citu dziesmu no filmas - "Tomorrow Belongs to Me" var teikt, ka tā ir burtiski stindzinoša ilustrācija tam, kā it kā nevainīgs patriotisms dažu minūšu laikā var pārvērsties par biedējošu fanātismu. Pat pēc četrdesmit gadiem filma "Kabarē" ar mūziku spēj brīdināt cik plāns ledus var būt starp nacionālismu un nacismu.

Gangsteru sāga un mūzika

Ja uz pasaules būtu simboliska mūzikas dārgakmeņu lāde, tad varētu teikt, ka to ir nolaupījuši ASV visvairāk skatītākā seriāla "Soprāno ģimene" (The Sopranos) mūzikas noformētāji. Pārskatot seriāla sešās sezonas izmantotās mūzika sarakstu var droši teikt, ka tur ir atrasti un izmantoti liela daļa no pasaules vislabākās mūzikas. Varbūt vienīgais, kas tur pietrūkst ir Raimonds Pauls vai Imants Kalniņš. (Filmā par latviešiem gluži nav aizmirsts - epizodiska, bet svarīga loma ir latvietei Lailai Robiņai)

Par pārējās mūzikas izvēli var teikt tikai vienu - šiem gangsteriem ir īpaši izsmalcināta gaume.

Ir izdotas arī divas seriāla mūzikas izlases.

Grūti pateikt, vai ir atlasītas pašas labākās dziesmas, bet abus ir vērts dzirdēt. Tur ir mazāk pazīstami, bet izcili "The Rolling Stones", Boba Dilana, Sinatras un citu ļoti labu mūziķu darbi. Īpaši varētu izcelt, filmā izmantoto Sinatras dziedāto "Baubles, Bangles, & Beads", kuras pamatā ir krievu komponista ... Aleksandra Borodina skaņdarbs.

Un tas nav vienīgais negaidītais pārsteigums: otrā izlase sākās ar ļoti neparastu sajaukumu - kopā samiksēts "The Police" un Henrijs Mančini (Henry Mancini) - "Every Breath You Take/Theme From Peter Gunn" (Mančini ir tas pats, kurš radīja "Rozā Panteras" tēmu). "The Sopranos" pirmā mūzikas izlase, protams, sākas ar to pašu dziesmu, ar kuru sākās katra sērija - britu grupas "Alabama 3" agresīvi enerģisko "Woke Up This Morning".

Sekss, mūzika un lielpilsēta

Ja kāds varēja sacensties ar Sopranos gangsteriem, tad tās bija četras daiļavas no seriāla "Sekss un lielpilsēta". Zināmā mērā viņas pat pārspēja skarbos itāļu mafiozi, jo pēc seriāla tapa pat divas filmas. Filmas mūzikas noformētājiem vēriena trūkumu nevar pārmest - jau pēc pirmās filmas tika izdoti divas mūzikas izlases, kurās bija gan "Coldplay", Nina Simone, Eimija Vainhausa (Amy Wainhouse), Duffy, Laionels Ričijs (Lionell Ritchie) un Daiana Rosa.

Bez šīm zvaigznēm izlasēs atrodami arī mazāk pazīstamu mūziķu darbi, kas ir arī lielākā abu izlašu pievienotā vērtībā, jo ļauj uzzināt par māksliniekiem, kurus citādi, iespējams, nepamanītu. Te ir jāpiemin skotu dziedātājas Mairi Campbell burvīgi dziedātā "Auld Lang Syne" un velsietes Jem jeb Jemma Griffiths "It's Amazing".

Lielāks, garāks un neapgraizīts

Ja runājam par seriāliem un mūzikliem, tad noteikti ir jāpiemin uz slavenā, rupjā un bezgala ironiskā seriāla "Dienvidparks" pamata tapušo animācijas lielfilmu "Dienvidparks: lielāks, garāks un neapgraizīts" (South Park: Bigger, Longer & Uncut). Skatoties filmu, grūti nepamanīt, ka tās autori ir pievērsuši īpašu uzmanību, lai katrs skaņdarbs, pat visironiskākais, pat visrupjākais, no muzikālā viedokļa būt perfekts - gan instrumentācijas, gan vokālajā ziņā. L

iela daļa no filmām dzirdamajām dziesmām

ir trāpīgas parodijas par slavenākajiem Disneja studijas mūzikliem -

tādiem kā "Nāriņa", "Karalis Lauva", "Skaistule un Briesmonis" un citiem. Pati filma gan dialogu, gan mūzikas ziņā burtiski mudž no visdažādākajiem kultūras citātiem. Tiesa, liela daļa no tiem vairāk ir pazīstami amerikāņu auditorijai.

Ar šo filmu Oskara balvas žūrija apliecināja, ka ar humora sajūtu viņiem viss ir puslīdz kārtība - dziesma "Blame Canada" tika pat nominēta balvai. Tiesa, tā netika piešķirta, amerikāņi baumoja, ka politikorektu apsvērumu dēļ - kanādieši varētu arī nesaprast. Bērni šo filmu, protams, formāli nedrīkst skatīties, un tieši tādēļ lielākā daļa no viņiem kaut vai fragmentus tomēr ir redzējuši. Paradoksālā kārtā daudziem no viņiem tā varētu radīt interesi arī par ironijas avotiem. Piemēram, par mūziklu "Nožēlojamie" (Les Misérables), kuram filmā ir veltīta arī dziesma "La resistance".

Vīrs, kurš uzrakstīja scenāriju un mūziku filmai

Līdz šim tā arī nav skaidrs, ko britu komponists un dziedātājs Kriss Rī (Chris Rea) uzrakstīja vispirms - mūziku vai scenāriju filmai "La Passione". Viens gan ir skaidrs - šīs filmas mūzika ir viens no skaistākajiem viņa darbiem. Klausītājiem Latvijā tā būtu interesanta arī tādēļ, ka zināmā mērā veltīta leģendārai britu dziedātājai Širlejai Beisijai (Shirley Bassey). Filmā viņa spēlē ... pati sevi un, protams, arī ir iedziedājusi divas dziesmas. Latvijā viņas vārds varētu būt mazāk pazīstams, jo Rietumu pasaulē viņa par leģendu kļuva piecdesmito gadu otrā pusē.

Beisiju var dēvēt arī par pašu slavenāko Džeimsa Bonda "muzikālo meiteni",

jo tieši viņas balsij pieder superspiega trīs filmu - "Goldfinger" (1964), "Diamonds Are Forever" (1971) un "Moonraker" "galvenās" dziesmas.

Tā gan ir tikai pavisam neliela daļa no viņas sasniegumiem. Viņa ir arī Francijas un Lielbritānijas augstāko valsts apbalvojumu kavaliere un 2000.gadā iekļuva Ginesa rekordu grāmatā kā veiksmīgāka britu dziedātāja. Tomēr Krisa Rī filma un filmas mūzika nav tikai par Širleju; tas ir arī ļoti personīgs darbs viņam pašam. To var labi saklausīt, sajust dziesmā "When The Grey Skies Turn To Blue". Tā ir īpaša dziesma tiem, kuri pievērš uzmanību arī dziesmu vārdiem. Kopumā par "La Passione" var teikt, ka tas ir īpašs un atšķiras no citiem Krisa Rī albumiem.

Raksts publicēts sadarbībā ar septembra žurnālu "Figaro".