Tirdziņš un dejas

Tērvetes dabas parkā no plkst.12 visi tiks aicināti priecāties par krāsaino pasaku pasauli kopā ar Rūķu māmiņu un Sila raganiņu. Viesus šajā dienā īpaši gaidīs ciemos arī Meža māte un Vēja māte.

Tērvetes dabas parkā jautri izdejoties varēs kopā ar Tērvetes novada deju kopas "Avots" un Jelgavas Bērnu un jauniešu centra "Junda" dalībniekiem. Savukārt atjautīgākās un vērīgākās ģimenes varēs parādīt savu erudīciju, piedaloties "Ģimeņu spēlē".

Pasākuma norises vietā darbosies arī tirdziņš, kurā ikviens varēs iegādāties kādu rudens velti vai prasmīgu amatnieku darinājumu.

Pokaiņu mežā interesantas aktivitātes

Savukārt Pokaiņu mežā šajā dienā dažādas interesantas aktivitātes notiks no plkst.13. Pokaiņu mežā ikviens būs aicināts ar dūdu sasaukšanos iegavilēt rudens saulgriežus, pie ugunskura dziedāt kopā ar muzikālo Vītolu ģimeni un sildīties ar gardu tēju.

No plkst.16 uz ugunsrituālu Baltajā kalnā aicinās Dainis Bērziņš, kā arī pasākuma dalībniekiem būs iespēja iepazīt īpašās Pokaiņu apkārtnes zāļu tējas un to lietošanu.

Miķeļi

Senajā laika skaitīšanas sistēmā Miķeļi iezīmē rudens saulgriežus, kad dilstošā saule nonākusi pusloka viduspunktā un diena un nakts ir atkal vienādā garumā. Ziemeļu puslodē pēc Miķeļiem saule mazāk apspīd zemi, dienas kļūst īsākas un naktis garākas.

Līdzīgi citiem saulgriežiem latviešu gadskārtā, arī Miķeļi atzīmēti ar svinībām. Tomēr Miķeļu svinēšanai izveidojies īpatnējs paplašināts apjoms, iesaistot tajā arī ražas novākšanas izdarības, jo pirms Miķeļiem parasti nobeidzas visi ražas novākšanas darbi. Latviešu dainas un ziņas no tautas mutes liecina, ka latvieši rudens ražas novākšanu atzīmējuši ar svinībām, kurās daudzināts Dievs, Māra, Miķelis, Jumis, saimnieki un darbinieki. Šīs svinības sauktas par Apjumībām, un tās notikušas Miķeļos.

Miķeļdiena tiek svinēta 29.septembrī, un ar šo dienu saistīti daudzi un dažādi latviešu ticējumi. Piemēram, ja Miķeļa diena un nakts ir miglaina, tad būs laba vasara, savukārt, ja ir sausa un auksta diena un nakts, tad būs slikta vasara.

Lai tiktu vaļā gan no pelēm, gan žurkām un kukaiņiem, tad Miķeļdiena ir īstais laiks, kad rīkoties. Ticējumi vēsta, ka šajā dienā nedrīkst no svešām mājām neko nest līdzi, svešā mājā nedrīkst ne ēst, ne arī dzert, jo tad var atnest līdz to māju peles un citus kukaiņus. Savukārt, ja šajā dienā pārnes no meža skujas, tad čūskas nāk mājās.

Lai tiktu vaļā no žurkām, Miķeļdienu vakarā ar pīlādžu koku jābada visur, kur ir žurkas, un jāsaka "Ej uz kaimiņu mājām, tur vairāk, ko ēst, kā pie manim", tad žurkas izzūdot.

Savukārt, ja grib, lai kāda meita šajā gadā netiek apprecēta, tad Miķeļdienu vakarā jāsper slota sētmalē un jāsaka "Miķelīša vakarā slotu sviedu sētmalā, lai satrūda tautu dēli, tā kā slota sētmalā".

Savukārt, lai noskaidrotu, kurā pusē mitinās iespējamais precinieks, tad Miķeļdienu vakarā jālauž žogu stibiņas - uz kuru pusi atskan atbalss, uz to pusi ir brūtgāns.