Balvu «Leģendārs mūžs mākslā» saņems savulaik izcilais latviešu dramatiskais soprāns Žermēna Heine-Vāgnere. Balvu par mūža ieguldījumu LNO mākslinieciskajā jomā saņems baritons Vladimirs Okuņs, balvu par īpašiem mākslinieciskiem sasniegumiem 2012./2013.gada sezonā – Marina Rebeka. Par labāko operas solisti atzīta Liene Kinča, par labāko solistu – Egils Siliņš. Labākā baleta solista balvu iegūs Sabīne Guravska, bet balvu par spilgtāko debiju – Ieva Rācene. Labākās orķestra mākslinieces balvu iegūs altiste Silvija Krauze. Balva par ilggadīgu un augstvērtīgu darbu LNO tehniski administratīvajā jomā tiks piešķirta LNO biļešu realizācijas daļas vadītājai Elgai Skanei.

Savukārt par sezonas spilgtāko notikumu atzīts Riharda Vāgnera tetraloģijas «Nībelunga gredzens» iestudējums.

Žermēna Heine-Vāgnere

Leģendārās dziedātājas Heines-Vāgneres mūžs iezīmē veselu laikmetu LNO vēsturē, kļūstot par talantu, meistarības un iedvesmas avotu nākamajām skatuves mākslinieku paaudzēm. Heine-Vāgnere bija opernama soliste no 1950. līdz 1975. gadam, spoži interpretējot 39 dažādas lomas un radot neaizmirstamus tēlus Riharda Vāgnera, Džuzepes Verdi, Pētera Čaikovska, Riharda Štrausa, Džakomo Pučīni, Sergeja Prokofjeva, Jāņa Mediņa, Alfrēda Kalniņa, Ādolfa Skultes un daudzu citu komponistu operās.

Vladimirs Okuņs

Okuņs jau kopš 1970.gadu sākuma bijis vadošo baritona lomu interprets uz LNO skatuves. Kā titulvaronis Volfganga Amadeja Mocarta «Donā Žuanā» , Renāto Džuzepes Verdi «Masku ballē», Toreadors Žorža Bizē «Karmenā», titulvaronis Pētera Čaikovska «Jevgeņijā Oņeginā» un Roberts «Jolantā», Krauss Džordža Gēršvina «Porgijā un Besā» Okuņs ir pierādījis savu spēju būt harismātisks un pārliecinošs dažādu laikmetu stilos. Viena no mākslinieka daiļrades virsotnēm ir Jago tēla īsti šekspīriskā interpretācija Džuzepes Verdi operā «Otello».

Liene Kinča

Kinčai pagājusī sezona ir bijusi spožu māksliniecisko sasniegumu posms. LNO soliste ar panākumiem debitējusi titullomā Džakomo Pučīni operā «Toska», izpelnījusies skatītāju ovācijas Riharda Vāgnera «Nībelunga gredzena» tetraloģijā, debitējot gan kā Zīglinde «Valkīrā» un Gutrune» Dievu mijkrēslī», gan atveidojot citas lomas šajā tetraloģijas iestudējumā.

Pirmo reizi uz LNO skatuves Kinča uzstājusies 2005.gadā. 2011.gadā viņa jau ir saņēmusi «Latvijas Gāzes» balvu kā labākā operas soliste. Solistes repertuārā ir arī titullomas Džakomo Pučīni operā «Māsa Andželika» un Džuzepes Verdi operā «Aīda», Amēlijas loma Džuzepes Verdi operā «Masku balle», Kņazes loma Antonīna Dvoržāka operā «Nāra» un Lizas loma Pētera Čaikovska operā «Pīķa dāma». Mūzikas un teātra kritiķi atzīst Kinču par vadošo liriski dramatisko soprānu šī brīža LNO solistu sastāvā, novērtējot gan dziedātājas izcilo dziedājumu, gan arī aktieriski pārliecinošo lomu interpretāciju.

Egils Siliņš

Izcilais latviešu basbaritons Siliņš uz mūsu operteātra skatuves debitēja 1988.gadā ar titullomu Arrigo Boito operā «Mefistofelis». Sekojušas vairāk nekā 85 lomas, kas nodziedātas vadošajos pasaules opernamos – Vīnes Valsts operā, Milānas «Teatro all a Scala», Londonas Koventgārdenā, Ņujorkas Metropoles operā, Cīrihes operā, Hamburgas Valsts operā, Berlīnes Vācu operā, Drēzdenes Zempera operā, Parīzes Bastīlijas operā un citur. 1996. un 2003.gadā Siliņš ir saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu, 2008. gadā – Triju Zvaigžņu ordeni.

Siliņš sevi apliecinājis kā mākslinieciski pārliecinošs un augstajā līmenī apbrīnojami stabils Riharda Vāgnera opermūzikas interprets. Pagājušajā sezonā mākslinieks sajūsmināja Latvijas un starptautisko publiku Rīgas Operas festivālā Vāgnera «Nībelunga gredzenā» kā autora iecerei konģeniāls Votāns un Ceļinieks. Labākā operas solista titulu Siliņš saņem par šo lomu interpretāciju, kā arī par spožu sniegumu LNO viesizrādēs Omānā 2013. gada maijā, atveidojot titulvaroņa lomu Vāgnera operā «Klīstošais holandietis».

Sabīne Guravska

Guravska Latvijas Nacionālā baleta trupai pievienojās 2006.gadā. Dejotājas mākslinieciskais spilgtums uzreiz tika novērtēts ar nomināciju Spēlmaņu nakts balvai (2006/2007) par debiju Marijas lomā Borisa Asafjeva baletā «Bahčisarajas strūklaka» un par Sesilas lomu Artura Maskata baletā «Bīstamie sakari». Arī turpmākajās sezonās Guravska vairākas reizes tikusi nominēta Spēlmaņu nakts balvai. Starptautisko baleta konkursu laureātes un diplomandes repertuārā pašlaik ir gandrīz visu pazīstamo klasisko baletu galvenās lomas, tostarp Aurora Pētera Čaikovska baletā «Apburtā princese» un Gamzati Ludviga Minkusa baletā «Bajadēra».

«Latvijas Gāzes» Gada balvu Guravska saņems par spožo debiju Odīlijas lomā Pētera Čaikovska baletā «Gulbju ezers», kā arī par veiksmīgi atveidotajām lomām Hansa van Mānena baletā «5 tango» un Maurisio Vainrota baletā «Mesija».

Ieva Rācene

Rācene jau mācību laikā 2009.gadā ieguva sudraba medaļu «Le concours international de danse classique» Grasā, Francijā. 2010.gadā viņa absolvēja Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu un uzreiz sāka darbu Latvijas Nacionālā baleta trupā.

Sākot ceturto darba sezonu Latvijas Nacionālā baleta trupā, Rācenes repertuārā ir lomas baletos «Mesija», «Bajadēra», «Apburtā princese» un «Dons Kihots». Latvijas baleta publikai viņa kļuvusi pazīstama un iemīļota kā Dezdemona Allas Sigalovas baletā «Otello». Spilgtā parādīšanās šajā lomā, kuras interpretācijai nepieciešams gan mūsdienu dejas tehnisko līdzekļu brīvs pārvaldījums, gan arī spēcīgas aktieriskās dotības, novērtēta ar «Latvijas Gāzes» Gada balvu.

Marina Rebeka

Rebeka 2007.gadā uzvarēja prestižajā vokālistu konkursā «Neue Stimmen» Vācijā, kas jaunajai dziedātājai nekavējoties pavēra ceļu uz lielo teātru un festivālu skatuvēm. Pēc atkārtoti spožās uzstāšanās Rosīni festivālā Pezaro māksliniece ar izciliem panākumiem debitēja slavenajos Zalcburgas un Bādenbādenes festivālos.

LNO Rebeka pārliecinoši interpretējusi gan Violetas lomu Džuzepes Verdi operā «La Traviata», gan titullomu Gaetāno Doniceti operā «Lucia di Lammermoor» un Adīnas lomu Gaetāno Doniceti operā «Mīlas dzēriens». Rebekas balsi un skatuves pievilcību novērtējusi gan profesionālā kritika, gan arī Milānas «Teatro alla Scala», Londonas Koventgārdena, Berlīnes Vācu operas, Cīrihes operas, Amsterdamas operas un Ņujorkas Metropoles operas erudītā publika.

Rebeka «Latvijas Gāzes» Gada balvu pirmo reizi saņēma 2009.gadā. Šoreiz balvu par īpašiem mākslinieciskiem sasniegumiem viņa guvusi par spilgto solokoncertu LNO 2012.gada 28.septembrī diriģenta Modesta Pitrena vadībā.

«Nībelunga gredzens»

Rīgas Pilsētas teātrī savulaik strādājušā Vāgnera divsimtgade LNO tika atzīmēti īpaši vērienīgi, Rīgas Operas festivālā 2013.gadā izrādot visu tetraloģiju «Nībelunga gredzens». Līdz šim grandiozais cikls visā kopumā Rīga tika iestudēts tikai 1902. gadā. Šis projekts ir nozīmīgākais māksliniecisko spēku apliecinājums, kādu LNO kolektīvs jebkad ir sniedzis. Cikla muzikālajā iestudēšanā stafeti no kādreizējā LNO galvenā diriģenta Andra Nelsona pārņēma diriģenti Korneliuss Meisters un Joana Malvica. Spilgtākie latviešu solisti, kuru balss atbilst Vāgnera operu prasībām, šajā projektā veidoja spožu ansambli kopā ar ārzemju kolēģiem.

Tetraloģijas «priekšvakaru» «Reinas zelts» sadarbībā ar scenogrāfi un kostīmu mākslinieci Heiki Šēli iestudēja starptautiski slavenais norvēģis Stēfans Hernheims, kurš prestižajā žurnāla «Opernwelt» aptaujā vairākas reizes atzīts par gada režisoru. Tetraloģijas «trīs dienas» – operas «Valkīra» kopā ar scenogrāfu un kostīmu mākslinieku Ilmāru Blumbergu , «Zigfrīds» un «Dievu mijkrēslis» sadarbībā ar scenogrāfi un kostīmu mākslinieci Ievu Jurjāni – radoši interpretēja latviešu režisors Viesturs Kairišs, kurš, pateicoties šo izrāžu veiksmei, pašlaik strādā Berlīnes Komiskajā operā. «Nībelunga gredzena» cikls ir izcils LNO komandas, solistu, orķestra, kora un tehnisko darbinieku kopdarbs, kas izpelnījies augstu publikas un starptautiskās kritikas novērtējumu.

Žūrijas komisijā darbojās tās vadītājs LNO direktors Andrejs Žagars, «Latvijas Gāzes» valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, Latvijas Radio 3 direktore Gunda Vaivode, LNO baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, «Itera Latvija» prezidents, Juris Savickis, starptautiskās žūrijas komisijas loceklis (LG) Jorgs Tumats un mākslas kritiķe un kuratore Helēna Demakova.