Lingita, ciemojoties pie tēva Āfrikā, cietusi autoavārijā

Dodoties uz Āfriku, Lingita nosprauda sev mērķi garīgi un emocionāli pilnveidot sevi, apskatīt vietu, no kurienes nāk viņas tēvs, gūt jaunu dzīves pieredzi un sākt skatīties uz dzīvi citādākām acīm, jo tomēr decembris nav aiz kalniem un tieši decembrī Lingita kļūs divdesmit gadus veca. Ceļojuma laikā dziedātāja lasīja Siņeļņikova grāmatu «Izproti savu slimību»; arī tā palīdzēja sākt skatīties uz dzīvi citādāk.

«Dzīve Āfrikā nav viegla, tāpēc tā norūdīja manu raksturu. Protams, pilsētā ir arī tūristu rajons, kuru cēluši francūži, bet pārsvarā ir ļoti daudz būdu, māju bez logiem uz ielām. Manam tēvam ir ļoti skaista māja, salīdzinot ar ļoti daudzām būdām, bet māja nepildīja mums Latvijā ierastās funkcijas, tai nebija ūdens pieslēguma, elektrība ik pa laikam zuda - tur gan nav mājas vaina, bet gan pilsētas, labs skats ir tad, kad naktī brauc mājās, visur deg gaismiņas, bet pēkšņi elektrība pazūd un visa pilsēta kļūst tumša, citreiz elektrība pazūd uz pāris stundām, citreiz pat uz vairākām dienām,» pieredzē dalās Lingita.

Mazgāties vajadzēja bļodā, bet pēc mazgāšanās netīrās drēbes bija jāberž ar rokām tajā pašā ūdenī. Tas Lingitai nesagādāja nekādas problēmas, jo jauniete atcerējās savus pirmos bērnības gadus, kad dzīvojusi līdzīgos apstākļos.

«Protams, tas, ka ūdens nebija tik viegli sasniedzams, padarīja grūtākus mājas darbus, jo ūdens bija jāstiepj no ūdenskrātuves, lai izmazgātu grīdu. Tas bija fiziski smagāk, nekā tīrīt māju vietā, kur ūdens tek pa krānu. Neskatoties uz to, ka ūdens bija grūtāk sasniedzams, visi cilvēki ir ļoti tīrīgi, ir pat bērni, kuri paši katru vakaru lej sev ūdeni pagalmā uz galvas, tādā veidā cenšas nomazgāties,» tā Lingita.

Jauniete aizdomājas, ka bieži vien, dzīvojot Latvijā, mēs nenovērtējam to, kas mums ir apkārt. Pirmā lieta, ko Lingita izdarīja, atgriezusies Rīgas lidostā, bija roku mazgāšana siltā ūdenī, tajā mirklī tā likās kā īpaša balva. Nu jauniete novērtē to, ka katru dienu var doties karstā dušā vai vannā.

«Man paveicās, ka tētim mājās bija gāzes plīts, tad varēju gatavot uz tās, protams, karstā laikā gatavojot, iekštelpās ir ļoti karsts, tāpēc ik pa laikam skrēju ārā ieelpot «auksto» gaisu, lai gan ārā patiesībā bija +38 grādu temperatūra. Grūti pat spriest, cik bija iekštelpās. Bieži, braucot pa pilsētu, redzēju, ka cilvēki gatavo ēdienu katliņā uz ugunskura, tāpēc priecājos, ka man bija iespēja gatavot uz plīts,» nosaka Lingita.

Lielu atšķirību ēdienos Lingita nejuta, ja nu vienīgi kartupeļu izmantošana tikai mērcēs, gluži kā Āzijā.

«Tas, kas mani ļoti pārsteidza, - visi viebās tad, kad ēdu tomātu ar sāli, salātu vietā, viņiem nav pieņemts ēst tomātu vienu pašu, tomātu viņi izmanto tikai kā piedevu salātos, mērcēs. Gandrīz katru dienu ēdu rīsus ar vistas gaļu. Protams, bija arī svētku dienas, kad ēdu frī kartupeļus ar zivi,» atceras Lingita.

Apbraukājot tuvējās pilsētas un ciemus, Lingita konstatēja, ka vietējie pārsvarā izvēlas valkāt tradicionālu apģērbu, sievietēm tās noteikti ir košu krāsu raibas kleitas, kuras ir speciāli darinātas pie šuvējiem. Uz ielām, tirgū var nopirkt audumus, bieži arī topiņus, bet kleitas, svārkus ļoti reti, tāpēc tie parasti tiek speciāli šūti. Arī Lingita tikusi pie pāris afrikāņu apģērbu komplektiem. Ir arī cilvēki, kuri izvēlas staigāt mums ierastās drēbēs – džinsos, T-krekliņos, sporta tērpos, bet tie pārsvarā ir vīrieši.

«Ļoti daudz cilvēku Āfrikā pārvietojas ar auto, bet jau pirmajās dienās pamanīju - ļoti maz ceļa zīmju uz ceļiem, auto vadītāji brauc, kā grib, neievērojot nekādus noteikumus, tikai pīpina viens uz otru, tāpēc mani nepārsteidz tas, ka iekļuvu auto avārijā: mūsu mašīnā ietriecās cita, man laimējās, ka biju piesprādzējusies, bet trieciens bija pamatīgs, tāpēc Āfrikā izgulēju smadzeņu satricinājumu,» atklāj Lingita.

Avārija dziedātājai lika paskatīties pilnīgi savādāk uz dzīvi, jo iepriekš bieži jauniete pārdzīvoja par visādiem sīkumiem, bet tagad visā cenšas saskatīt gaišo pusi. Kaut vai fakts, ka, pateicoties avārijai, viņai bija iespēja redzēt Kongo Centrālo slimnīcu un, guļot gultā, pārdomāt dzīvi un lietas, ko vēlētos mainīt sevī un saprast, kā to izdarīt.

«Zīmīgi ir tas, ka avārija man lika paskatīties pilnīgi citādāk uz dzīvi; sapratu, ka dzīve var beigties jebkurā brīdī, tāpēc arī vēlos klausītājiem piedāvāt šova «OKartes skatuve» laikā kopā ar Kristapu Pujātu uzrakstītu dziesmu, ko vēlos veltīt savam tētim, jo ļoti viņu mīlu, bet tā ir šajā dzīvē sanācis, ka atrodamies tālu viens no otra,» skumji nosaka Lingita.

Lingita ļoti novērtē to, ka viņai bija iespēja apmeklēt tēva dzimteni, satikt un iepazīt savus radiniekus, kuri dzīvo Āfrikā, kā arī pilnveidot savas franču valodas zināšanas.

«Mana dzimtene ir Latvija, es šeit esmu dzimusi un augusi, cienu latviešu valodu un kultūru un mīlu šo valsti. Protams, ieguvu arī jaunus draugus Āfrikā, man ir ļoti daudz radinieku - māsīcu, brālēnu, kurus paspēju iemīlēt un ar kuriem uzturu kontaktu, vēl joprojām sazvanoties,» nobeidz Lingita.