/nginx/o/2018/07/16/9802941t1h8c16.jpg)
Kristaps Pujāts sociālajos tīklos ir ievietojis fotogrāfiju, kurā redzams pilnīgi kails, piesedzies tikai ar ģitāru. Dziedātājs ar šo fotogrāfiju vēlas cilvēkiem dot cerību, ka dzīvē iespējams pilnīgi viss, ja vien esi harmonijā ar sevi.
Opā! Kāpēc Kristaps Pujāts jūras krastā kails spēlē ģitāru? (42)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bilde pilnībā atspoguļo Kristapa būtību: jūra, kas dziedātājam ir vajadzīga, lai uzņemtu enerģiju, noņemtu stresu un visu negatīvo, ģitāra, kas ļauj izpaust iekšējo skatījumu uz dzīvi, ļauj radīt. To Kristaps uzskata par vienu no lielākajām savām dzīves dāvanām.
«Tam visam sekoju es pats, kas šajā interesantajā pasaulē pamazām veido pilnīgi savu un unikālu pasauli! Šīs ir pamatlietas, kuras es nekad dzīvē nevaru pazaudēt. Došos uz priekšu un cīnīšos par sevi, savu mūziku, saviem tuvajiem cilvēkiem un domubiedriem! Nebaidīšos riskēt, jo būtībā, lai cik tālu es dzīvē tikšu, galu galā neviens neko man nevarēs atņemt! Mani dzīvē vismazāk interesē nauda, tā man ir līdzeklis, lai iegūtu vairāk laika savu ideju realizācijai! Cilvēki, kas skrien pēc šīs bezjēdzīgās labklājības un materiālisma, dzīvē tā īsti nekad nav laimīgi! Viņi atrodas bezjēdzīgā apburtajā lokā, kur valda alkatība un mantkārība, kas ir ļaunuma vēstnesis un sekluma kalngals,» stingri nosaka jaunais dziedātājs.
Ar šo fotogrāfiju dziedātājs vēlējies cilvēkiem dot cerību, ka šajā pasaulē un mums atvēlētajā laikā ir iespējams pilnīgi viss. Jābūt harmonijā ar sevi, savu ķermeni un dabu, jāieklausās savā sirdī, un tad jau mērķi, ticība, cerība, spēks radīsies paši no sevis.
«Esmu to visu iemācījies izlikt mūzikā. Pašlaik radu mūziku ar saviem principiem un teoriju. Manas mūzikas pamatlikums ir dzīva, īsta emocija, kas nākusi no īstas dzīves, no īstiem cilvēkiem! Laime, traģēdija, prieks, skumjas, ironija, skaistums, mīlestība, naids, patriotisms, no tā visa rodas vārdi. Ritmam par pamatu kalpo cilvēku soļi, sirdspuksti, jūras un upju straumes. Viss, kas kustas, rada ritmu,» atklāj Pujāts.
Dziedātāja prāt, dzīve ir autobuss un mēs, cilvēki, - pasažieri, ik dienas braukājam no pieturas uz pieturu, līdz beigās ir galapunkts!
«Cits brauc pa zaķi un ar vieglu smaidu šļūc cauri visam, cits katrā pieturā tiek izmests un nemitīgi cenšas tikt atpakaļ! Kāds cits atkal tiek samīdīts un piespiests pie autobusa grīdas, bet, protams, neviens to nepamana. Daudzi autobusā cenšas tēlot šoferus, bet īstenībā nemaz nezina, kurš ir gāzes, kurš bremžu pedālis!» dzīves uztveri atklāj Kristaps.
Kristaps domā, ka varbūt daudziem liekas, ka savos divdesmit gados viņš neko nesaprot no dzīves un ir vienkārši lecīgs Minhauzens, sapņotājs, puisis uz to atbild, ka ir gana daudz savā dzīvē pieredzējis un izjutis.
«Esmu izjutis gan ģimenes drāmas bērnībā, tīņa gados saskāries ar smagām veselības problēmām, kuru rezultātā ir nācies mācīties par jaunu staigāt, arī mīlas lietās līdz šim nav veicies, televīzijas šova sekas. Tas viss veido krāšņu, emociju pilnu dzīvi,» tā Pujāts.
Dziedātājs veido jaunu koncerta programmu un domā darboties pēc ārstu principiem, par biļetēm nauda netiks prasīta, bet katram, kurš nāks uz koncertu, būs jāatnes aploksnē dāvana ar ziedojumu.