Šodienas redaktors:
Krista Garanča
Iesūti ziņu!

Oyaarss: Ojārs ir mans brālis (14)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Ojārs Saulītis/oyaarss.wordpress.com
References: API SITE

Jau šovakar Rīgā, bijušās Tabakas fabrikas telpās (Miera ielā 58) sāksies desmitais nepieradinātās mūzikas un filmu mākslas festivāls «Skaņu mežs 2011». Kā vēsta festivāla rīkotāji, pirmajā dienā, 16.septembrī, akcents tiks likts uz ritmisko un deju mūziku. Šajā vakarā uzstāsies arī viens no pašmāju spilgtākajiem elektroniskās mūzikas novatoriem, dabstepa (dubstep) pionieris Oyaarss, īstajā vārdā Arvīds Laivinieks, kas piekrita nelielai sarunai ar «TVNET Mūziku». Par dabstepa evolūciju, dzīvi Kembridžā, ateisma filosofiju u.c.

Mēneša sākumā 27 gadus vecais «Oyaarss» sadarbībā ar kolēģiem laidis klajā jaunu mp3 izlasi «Smaida greizi nākamība», kurā ar pianistu Edgaru Raginski, liepājnieku Mahi Bukimi un Nauri Brūveli radījis interesantus deviņus stāstus-skaņdarbus. Kā sarunā ar TVNET pastāstīja «Oyaarss», tieši šā ieraksta muzikālais materiāls būs «Skaņu meža» koncertprogrammas pamatā.

Šis nav pirmais baušķenieka «Oyaarss» ieraksts. 2009.gadā Grieķijā izdots «Oyaarss» 12 collu vinils, ko par labu esam atzinusi arī ietekmīgā BBC eksperimentālās elektroniskās mūzikas kritiķe Mērija Hobsa (Mary Anne Hobbs), izdoti arī vairāki remiksi. Kā atklāja mākslinieks, iespējams, jau šogad klajā nāks pilnais «Oyaarss» albums. Arvīds pazīstams arī kā viens no radioraidījuma «DabSolis» vadītājiem un pasākumu sērijas «Dub:solis» rīkotājiem.

Ar Arvīdu satikāmies kādā no Miera ielas kafejnīcām. Izrādās, uz interviju Arvīds bija ieradies teju uzreiz no lidostas. Jau kādu laiku viņš dzīvo Kembridžā un strādā savā Ventspils augstskolā iegūtā tulka specialitātē.

TVNET: Tavi ieraksti izdoti Grieķijā, mūzika skanējusi par elektroniskās mūzikas Džonu Pīlu dēvētās Mērijas Hobsas pārraidēs. Kā tas viss sākās?

Oyaarss: Tas sākās 2007.gadā, kad piedalījos grupas «Kosheen» remiksu konkursā un mans mikss iekļuva «Kosheen» oficiālajā remiksu izlasē. Viņiem ir izdevniecība «Moksha Recordings», es gan neko daudz par to nezinu. «Kosheen», manuprāt, ir lielākais, ko viņi izdevuši. Šobrīd tāda neliela mūzikas izdevniecība Norvičā, Lielbritānijā «3by3music» gatavojas laist klajā manu albumu. Viņi vairāk specializējas uz tādu īpatnēju, kā paši sauc, post-dabstepu. Piemēram, tur ir «Cloaks» u.c. -

visi viņi nāk no metālmūzikas skatuves, līdz ar to viņiem ir cita pieeja mūzikai.

Tas patiesībā sasaucas arī ar mani, ar to, ko es daru. Man kā rokmūzikas bērnam...

TVNET: Tieši vēlējos jautāt par tavām muzikālajām saknēm, ietekmēm. Vai arī esi bijis metālists?

Oyaarss: Mani tēvs saslimdināja ar visām šīm smagajām lietām. Tajā skaitā visas «Nirvana», arī vēlāk «Prodigy»...

TVNET: Sepultura un smagākas lietas arī?

Oyaarss: Nē, tik traki varbūt ne. Es biju liels Merilina Mensona fans (smejas). Tādas bērnu lietas. izgāju arī ņūmetāla fāzi ar visiem «korniem» u.tml. Vēlāk, kad sāku jau domāt līdzi, tad pārslēdzos uz progroku. Teiksim, «Tool» - ļoti spēcīgi ietekmēja. Viņi parādīja to, ka vienlaikus būt ļoti sarežģīti un tajā pašā laikā vienkārši... Pēdējā laikā mani aizrāvis tāds kanādiešu metalkora kolektīvs kā «Ion Dissonance», arī briti «SikTh», kas ir tehnisks, smagnējs metāls.

TVNET: Interesanti, ka pašlaik «Arsenālā» rāda filmu par «Tool» solistu - ne tik daudz par viņa mūziku, bet par vīndara karjeru.

Oyaarss: Jā, tā viņam tāda īpatnēja aizraušanās. Mums bija tāda neliela «Tool» domubiedru grupiņa, komūna, un mēs bieži smējāmies, ka labāk viņš būtu savu enerģiju ieguldījis jauna albuma tapšanā, nevis vīnogu audzēšanā (smejas).

Oyaarss
Oyaarss Foto: Jānis Žilde/TVNET

TVNET: Tas nozīmē, ka elektronika un dabsteps pie tevis atnāca vēlāk, sapludinot šīs daudzās ietekmes. Kā tu definē to, ko tu tagad spēlē? Tas ir dabsteps? Post-dabsteps?

Oyaarss: Pilnīgi noteikti, ka dabsteps jau kopš 2006.gada ir ietekmējis manu skanējumu. Ļoti svarīgi, lai ir spēcīgs, izteikts bass...

Tomēr vairāk cenšos vadīties pēc idejas, ka mūzika paliek mūzika.

TVNET: Kā tu vērtē to, ka šādi sākotnēji pagrīdes žanri ar laiku komercializējas? Tas pats dabsteps - šobrīd topos iekļūst tādi ar dabstepa vārdu saistīti projekti kā «Magnetic Man», «Nero».

Oyaarss: Es pat nezinu, vai tas ir labi vai slikti, bet tā ir neizbēgama lietu gaita. Tas pats notika savulaik ar drum'n'bass, kas pēc vairākiem gadiem jau skanēja brokastu pārslu reklāmās... Sākotnēji mani dabstepā saistīja noskaņa, konkrēta ideoloģija, tagad gan dabsteps man nešķiet tik simpātisks kā 2006.gadā. Toreiz tā bija šaura andergraunda komūna, tā bija tāda intīma lieta.

Oyaarss
Oyaarss Foto: TVNET

TVNET: Kas bija tas mākslinieks, kas Tevi ieveda dabstepā?

Oyaarss: Velns, tas bija tik sen... (Domā.) Viens no pirmajiem, ko atvedām uz vienu no «Dub:solis» pasākumiem Rīgā, bija «Moving Ninja» (Austrālijas dabstepa kustības pārstāvis Pols Džebanasams (Paul Jebanasam) - red. piezīme), tad «Pinch», arī «Boxcutter», kas bija viens no pirmajiem, kas sāka paplašināt dabstepa robežas. Tas, ko viņš šodien dara, pavisam vairs nav dabsteps. Tas pats «Skream»...

TVNET: Tavs vārds ir Arvīds, bet skatuves vārds Ojārs. Kā tas tā sanācis?

Oyaarss:

Ojārs ir īstenībā mans brālis.

Es agrāk aktīvi darbojos interneta forumos, un mans segvārds bija «oyaarss». Nezinu, kāpēc. Tā tas iegāja. Sāku arī izsūtīt savus skaņdarbus ar šo vārdu, jo nebiju domājis, ka tas kaut kā nopietni varētu turpināties. Caur «dubstepforum.com» u.c. Kad manu skaņdarbu pieteica BBC, tad sapratu, ka pie šī segvārda būs vien jāpaliek.

TVNET: Kurš bija tas skaņdarbs?

Oyaarss: Viņa (Mērija Hobsa - red. piezīme)ir spēlējusi vairākus. Mums sanāca tāda laba komunikācija, jo viņai patika, ka tas nav tāds tīrs dabsteps.

TVNET: Vai, darot tulka darbu, sanāk arī pašam palasīt kādu daiļliteratūru?

Oyaarss: Protams, protams, es lasu. Lasu daudz ateistu literatūras. Tieši šobrīd man līdzi ir Kristofera Hičensa (Christopher Hitchens) grāmata «God is Not Great».

TVNET: Tad jau Ričards Dokinss arī tev ir tuvs autors?

Oyaarss: Jā, jā.

TVNET: Kā Kristoferam Hičensam ar veselību? (Populārais autors pašlaik cīnās ar vēzi - aut. piezīme.)Neesmu pēdējā laikā sekojis.

Oyaarss: Es nezinu, bet skatos, ka viņa raksti parādās Sleitā («Slate magazine»). Līdz ar to viņš seko līdzi ziņām...

Raksta foto
Foto: Ojārs Saulītis/oyaarss.wordpress.com

TVNET: Par to aprunāsimies plašāk kādā citā sarunā... Vai pirmoreiz uzstājies «Skaņu mežā»?

Oyaarss: Jā, pirmo reizi.

TVNET: Vai esi agrāk apmeklējis kādus festivāla koncertus?

Oyaarss: Ja godīgi - nē. Esmu kaut kā palaidis tos garām. Vai nu iekritis kāds brauciens, vai citi iemesli. Vienīgais, ko nesen apmeklēju, - «Sunn O)))» koncerts Anglikāņu baznīcā.

TVNET: Šogad festivāls notiek bijušajā Tabakas fabrikā. Vai šāda regulāra vietas maiņa nāk par labu festivālam? Vai tā nav tāda mētāšanās?

Oyaarss: Es domāju, ka nāk par labu. Rīgas publika ir ļoti prasīga, piekasīga.

TVNET: Ko varam gaidīt no tavas uzstāšanās?

Oyaarss: Tas droši vien nebūs dabsteps. Kopā spēlēšu ar kolēģiem Edgaru Raginski, kas ir radio korespondents LR3, un Nauri Brūveli, kas agrāk muzicēja grupā «Basta». Tā nebūs izteikti ritmiska programma ... kaut kas nedaudz ambients. To nevar tā izstāstīt.

TVNET: Tas ir jādzird!

Oyaarss: Jā!

Festivāla programma

16. septembris:

Awsome Tapes from Africa (ASV), Fauna (Argentīna), Gangpol & Mit (Francija), Hype Williams (Lielbritānija), Natalia Beridze (Gruzija), Elektro Guzzi (Austrija), Dunian (Latvija), Oyaarss (Latvija), Mujuice (Krievija), Brokenchord (Lietuva), Raime (Lielbritānija), Maria Minerva (Igaunija), King Midas Sound (Lielbritānija).

17. septembris:

Svarte Greiner (Norvēģija), Kevin Drumm (ASV), Thomas Ankersmit (Nīderlande), Skull Defekts & Tommi Karkonen (Zviedrija/Somija), Kammerflimmer Kolektieff (Vācija), Angel (Islande, Vācija, Somija), Wildbirds & Peacedrums (Zviedrija).

«Skaņu mežs» ir dalībnieks Eiropas eksperimentālās mūzikas festivālu asociācijā European Cities of Advanced Sound. Šo tīklu atbalsta Eiropas Savienības programma Kultūra 2007-2013 un LR Kultūras ministrija.

Nepalaid garām!

Uz augšu