Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Sāc nedēļu ar "Arsenālu"!

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: kadrs no filmas

Starptautiskais kino festivāls "Arsenāls" spītē darba cilvēka saspringtajai ikdienai un jau no pirmdienas rītiem līdz pat piektdienas vakariem izrāda filmas, par kurām ir daudz runāts un daudz rakstīts, un filmas, kuras tikai nupat sāk atrast savu skatītāju loku un lēnām, bet paliekoši iesēsties neizdzēšamajā kino atmiņā, informē Laura Lizuma, kino festivāla "Arsenāls 2011" Preses centra pārstāve.

"Kino Citadele" darba dienas rītu sāk ar tik agrai stundai neierasto, melnbalti hipnotisko F. J. Osanga pieteikumu "Arsenāla" Starptautiskajam konkursam – filmu "Dharma Guns", savukārt tūlīt pēc tam skatāma viena no eksotiskākajām šīgada fokusa programmas filmām "Gads bez vasaras", kas ļauj iegrimt Malaizijas dabas burvībā un noraudzīties nakts tumsas izgaismotos okeāna viļņu ritmos.

Atmiņas par pagājušo savijas ar sapņiem par nākotni un sniedz satraucošu līdzpārdzīvojumu malajiešu nesaraujamajā saiknē ar dabu un mītisko pasauli. "Arsenāla" programmā "Kaut kur Āzijā..." pirmdien skatāma arī taizemiešu sajūtu drāma "Ikdienišķs stāsts", kas postroka mūzikas pavadībā ļaujas pretrunīgām jūtām. Salīdzināta ar Pedro Almadovara filmu "Runā ar viņu", šī kinolente atklāj ciešo saikni starp rūgtuma pilnu invalīdu un viņa vaļsirdīgo kopēju, kas bez ierunām gatavs ziedot savu dzīvi un teju sevi pašu, lai tikai būtu līdzās un nestu gaismu likteņa aizmiglotajā dzīves telpā. Filma pievelk cieši klāt un vēl ilgi patur nesaraujamā saiknē, un brīdī, kad prāts šķiet atvērts pārdabiskajam, seko "Busongs" – pirmā palavaniešu cilts filma pasaulē, kas atklāj simbolisko un mītisko Filipīnas pirmiedzīvotāju ikdienā. Filma par lāstiem un atbrīvošanās ceļu, par dvēselisko piederību un nesaraujamu ticību, kas ļauj izārstēt pat šķietami bezcerīgās kaites. Savdabīgais ceļojums smalkā šūpuļtīklā ļauj izdzīvot palavaniešu likteņstāstus, ļauj atrast vienam otru un sirdī atrast atbildes uz prātam neatminamo.

Krievijas un NVS programmā skatāmā Jurija Fetinga filma "Bibinura" ir viens no emocionālākajiem un labsirdīgi patiesākajiem stāstiem par lielās Krievijas mazajiem cilvēkiem. Filmas nenoliedzama vērtība ir tajā dzirdamā tatāru valoda un saulainie atmiņu stāsti, kas sirmās un dzīves pieredzes bagātās Bibinuras vārdos atrod pavisam jaunas un iepriekš neatklātas dvēseles dimensijas. Filma „Bez vēsts pazudušais” savukārt ir stāsts par virtuālajā pasaulē pazaudējušos vīrieti, kas dzīvo paša radītā, iekārtotā neatkarīgā telpā un laikā. Dienā, kad šī šķietami neuzlaužamā programma tomēr nobrūk, nākas attapties sen pazaudētā realitātē, kur no jauna meklēt savu vārdu un cīnīties ar birokrātiju un burta kalpiem, seju un eksistences jēgu. Starp sapņiem un ilūzijām, starp prātam neaptveramo apburto loku, kurā risinās Kafkas romānu cienīgi notikumi, Annas Fenčenko filmā "Bez vēsts pazudušais" tiek meklēta izeja bezizejā – "Kino Citadele" jau pirmdien, plkst. 21.30.

Dokumentālajai filmai "Dārvina" ("Darwin") nav nekāda sakara ar evolūcijas idejām un dzīvās dabas pasauli, tikai tik vien, cik dabā iekļaujas vēju apbružātā Kalifornijas Nāves ieleja. Urdoša, valdzinoša un saules izdedzināta, Dārvina ir vieta, kur saujiņa cilvēku reiz radusi mājvietu svina raktuvju tuvumā. Traģēdijas nošķirti no pārējās pasaules, viņi ilgojas pēc jaunas valdības, pēc baznīcas un dzīvinošiem bērnu smiekliem. Visu cerību zeme, Amerika, tik publiska un pieejama, tomēr glabā vēl savu smalko savdabību un šauros nostūrus, kur atrast ko dziļu un pārsteidzoši patiesu.

Šogad īpaši "Arsenālam" veidotajā Flandrijas un Nīderlandes filmu programmā iekļautā Meikas de Jongas filma "Džoja" ir kinostāsts par robustu, dzīves nelolotu meiteni, kas, meklējot savu nekad neredzēto māti, palēnām atrod sevī pašā vēl nebijušas jūtas. Skarba ikdiena un nesalaužami mērķi, kas reizēm prasa pārlieku lielu spēku, kas mēdz iztukšot un rast vietu pavisam citām domām un pašvērtībām.

"Arsenāla" pirmdienas vakaru noslēdz šīgada Kannu kino festivāla skandāls – Uršulas Antoņakas filma "Kods: zils", kas vienaldzīgos nepazīst. Skarbs un līdz riebumam atklāts stāsts par medicīnas māsu – nedziedināmi slimo pacientu sargeņģeli –, kas uzņēmusies atbildību par citām dzīvībām, nespēj apzināties pati savu jūtu trauslumu un atdodas cilvēciskām dziņām. Par filmu, tās stāstu un režisores drosmi pievērsties ne tik ikdienišķiem dzīvesstāstiem filmas "Kods: zils" seansa apmeklētājiem "Kino Citadele" plkst. 20.30 būs iespēja uzzināt pašas Uršulas Antoņakas viedokli un pārdomas, kas vispār būtu kino rādāms un ko labāk noklusēt un aizmirst.

Tiem, kas sestdienas rītā vēl nebija attapušies "Arsenālam", pirmdien plkst.18.00 tiek piedāvāta otrā iespēja meklēt ironiski sarežģītās situācijas risinājumus franču ķīlnieku komēdijā "Augšējā stāvā pa kreisi". Filma, kas izraisīs ne mazums smieklu un vienlaikus dziļu pārdomu par pagātnes reizēm tik nežēlīgajiem nospiedumiem cilvēka sejā, pamatoti izpelnījusies FIPRESCI žūrijas balvu Berlīnes kino festivālā, un, kas zina, varbūt kļūs arī par „Arsenāla” skatītāju favorītu.

Starptautiskais kino festivāls "Arsenāls" jau no 10. līdz pat 18. septembrim "Kino Citadele" un „K Suns” izrāda pasaules kino jaunākās tendences, vienlaikus neaizmirstot par kino vēstures nozīmīgākajām lappusēm un ļaujot mirdzēt starptautisku festivālu zvaigznēm. Ar „Arsenāla” filmu programmu un seansu plānu var iepazīties festivāla mājas lapā www.arsenals.lv/arsenals, kā arī biļešu tirdzniecības vietās "Kino Citadele" un „Biļešu servisa” kasēs.

Nepalaid garām!

Uz augšu