Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/16/9819007t1hd352.jpg)
Atzīmējot latviešu ainavas glezniecības klasiķa Jūlija Federa 175.dzimšanas dienu, klajā nākusi gleznotājam veltīta monogrāfija «Jūlijs Feders», informē apgādā «Neputns». Monogrāfija aktualizē izcilā klasiķa devumu latviešu ainavu glezniecībā un ir bagātīgi ilustrēta ar viņa gleznu reprodukcijām. Grāmatā ietverts vairāku Latvijas mākslas zinātnieku - Eduarda Kļaviņa, Kristīnes Ogles, Intas Pujātes, Edvardas Šmites un Ineses Saknes - skatījums, kas atjauno līdzšinējo Federa biogrāfijas un mākslinieciskās darbības interpretāciju.
Monogrāfija «Jūlijs Feders» ir pieejama mākslas muzejā «Rīgas Birža», apgāda «Neputns» galerijā un Latvijas grāmatu veikalos.
Savukārt mākslas muzejā «Rīgas Birža» par godu Federa jubilejai aplūkojama ievērojamā latviešu ainavu glezniecības klasiķa retrospektīva. Izstādē līdz 10.novembrim skatāmas aptuveni 80 gleznas, kurās atainotas gan panorāmiskas kompozīcijas, gan intīmi, fragmentāri studijveida darbi. Kā intriga skatītājiem izstādē iekļauta viena glezna, kas patlaban atrodas restaurācijas procesā, ļaujot ieskatīties procesā, kā mākslas darbi tiek sagatavoti izstādēm.
Iznākusi monogrāfija par latviešu ainavas glezniecības klasiķi Jūliju Federu pic.twitter.com/Q9LFh42xrC
— Apgāds Neputns (@apgadsNeputns) August 27, 2013
Feders dzimis 1838.gada 19.jūnijā Kokneses krodzinieka Jāņa Federa ģimenē. Mācījās Rīgas Doma skolā un Bergmaņa privātskolā, 1856.gadā iestājās Pēterburgas Mākslas akadēmijā, kur specializējās ainavas žanrā Sokrāta Vorobjova darbnīcā. Pēc tam mākslinieks pilnveidoja savu meistarību Diseldorfas akadēmijas profesora baltvācieša Eižena Dikera darbnīcā un guva iespaidus, apceļojot Eiropu - Vāciju, Šveici un Norvēģiju.
Mākslinieks sākotnēji darbojies kā zīmēšanas skolotājs un fotogrāfs Jelgavā, bet kopš 1876.gada lielāko dzīves daļu aizvadīja ārpus Latvijas - Ukrainā un Krievijā. Saiknes ar dzimteni turpinājās, atgriežoties vasaras atpūtā un gleznojot vietējās dabas motīvus, kam pieder būtiska vieta viņa atveidoto ainavu ģeogrāfijā.
Federa jaunradē atbalsojas laikmeta stilistiskās tendences un meklējumi ainavas koncepcijā. Akadēmiskajā apmācībā gleznotājs iepazina sacerētas un vispārinātas ainavas principus, ko balsta vecmeistaru tradīcijas un papildina dabā studēti motīvi.