Mayer Hawthorne «Where Does This Door Go» (2)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Tiem, kas regulāri seko TVNET albumu recenzijām, Meijera Havtorna (Mayer Hawthorne) vārds noteikti nav svešs. Par šo Mičiganā dzimušo baltā soula dziedoni esmu izpaudies divos apskatos - «A Strange Arrangement» (2009) un «How Do You Do» (2011), ieskicēdams gan Meijera biogrāfiju, gan aizraušanos ar soulmūziku un hiphopu (skat. resursus).

Mayer Hawthorne «Where Does This Door Go»

(Republic Records)

8/12

Pavisam nesen klajā laists trešais Havtorna studijas albums «Where Does This Door Go», kurā 34 gadus vecais mūziķis gandrīz pavisam ir atteicies no 1960. un 70. gadu soulmūzikas citēšanas un pievērsies savām hiphopa saknēm (daudzus gadus Losandželosas klubu dzīvē viņš bija pazīstams kā hiphopa mūzikas DJ Haircut). Pirmajos albumos Havtornu, kurš fantastiski labi imitēja afroamerikāņu soulu, tā īsti nopietni uztvert bija grūti (ja pavēro klipus), taču ar jauno plati mūsu priekšā ir atklājies nopietns vīrs.

«Where Does This Door Go»
«Where Does This Door Go» Foto: Publicitates foto

Jā, varbūt pirmo divu albumu faniem šis jaunais, modernizētais neosoula, hiphopa, R&B skanējums nebūs pa prātam, taču «pastāvēs tas, kas mainīsies». Havtorns, īstajā vārdā Drū Koens (Drew Cohen), ir mainījies un ar jauno plati vairāk pietuvojies Džastina Timberleika muzikālajai valodai, sadarbodamies ar vairākiem aktuāliem žanra producentiem (Jack Splash, Greg Wells, Oak u.c.). Pirms tam viņš centies darīt visu pats. Tāpēc arī šāds zīmīgs plates nosaukums «Kurp ved šīs durvis?». Darbs ar citiem producentiem ir jauna pieredze, tās ir jaunas durvis, kuras mūziķis ir atvēris. Albuma vāks gan ir pārāk burtiska interpretācija...

Starp producentu vārdiem albuma bukletā lasāms arī šobrīd superpopulārā Farela Viljamsa (Pharrell Williams) vārds. Farels tiešām ir atkal nokļuvis starmešu gaismā - gan pateicoties «Daft Punk» un Robina Tika (Robin Thicke) hitiem, gan animācijas filmai «Nejaukais es 2».

Farela pirksts albumā ir ļoti jūtams. To drīzāk varētu uzskatīt par plates trūkumu, jo

šāda izteikta «Farela skaņa» mazliet nolaupa otra mākslinieka identitāti.

«Wine Glass Woman», piemēram, izklausās vairāk pēc Farela, nevis Havtorna. Tas pats sakāms arī par «The Stars Are Ours», kas mierīgi varētu būt kāds N.E.R.D. gabals. Vienīgais skaņdarbs, ko producējis Farels un kas šķiet mazliet atšķirīgs, ir «Reach Out Richard», kas veltīts Havtorna tēvam un bijis vissarežģītākais albuma uzdevums - gan muzikāli, gan emocionāli.

Pats Havtorns jauno plati raksturo kā «Steely Dan» un «Beastie Boys» sakausējumu. Amerikāņu džezroka klasiķu «Steely Dan» un pianista Donalda Feigena (Donald Fagen) 1970. un 80. gadu muzikālie citāti šeit tiešām ir saklausāmi. «Es vēlējos radīt ko līdzīgu «Steely Dan», tikai pataisīt to seksīgāku,» atzīst pats Havtorns.

Albumā ir arī pāris viesmūziķi. Aktuālajā singlā «Her Favorite Song» (skat. video) dzirdama ebreju izcelsmes dziedātāja no Dienvidlondonas Džesija Veira (Jessie Ware), savukārt «Crime» deklamē rīmes amerikāņu reperis Kendriks Lamārs (Kendrick Lamar), kura albumu «good kid, m.A.A.d city», starp citu, BBC mūzikas eksperti atzinuši par 2012. gada labāko mūzikas ierakstu.

Kopumā kvalitatīvs modernā soula ieraksts, kurā netrūkst nedz muzikāli interesantu lietu, nedz saturisku āķu. Tiesa, vietām albums skan pārāk popsīgi, pārāk sterili, top40 formātam raksturīgi, turklāt tajā nav neviena izteikta pophita. Tāda kā, piemēram, Aloes Blaka «I Need a Dollar».

Izdošanas datums - 16.07.2013.

Komentāri (2)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu