Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Tom Odell «Long Way Down»

Tom Odell «Long Way Down»
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 3
Tom Odell «Long Way Down»
Tom Odell «Long Way Down» Foto: Publicitātes foto

«Kaut kas no Bena Hovarda, kaut kas no Adeles, no Keane, Florenses Velšas un Markusa Mamforda pēcpuses,» tā 22 gadus vecā Toma Odela debijas plati raksturojis izdevuma «NME» kritiķis, iešķiebdams albumam apaļu nulli - 0/10. Vai tiešām tik nožēlojams ir šis ieraksts un beztalantīgs ir Odels, uzzināsim nedēļas nogalē Salacgrīvā, kad svētdien plkst. 18 uz lielās «Positivus» skatuves šis jauneklis mums visiem par prieku uzstāsies.

Tom Odell «Long Way Down»

(Columbia)

7/12

«Long Way Down», kas ir Čičestras iedzīvotāja Toma Odela lielā debija, nudien kritusi mūzikas apskatnieku nežēlastībā. Jau minētais NME albumu novērtējis ar 0/10, «PopMatters» ar 3/10, «The Independent» ar 1/5, «This Is Fake DIY» ar 3/10, «Guardian» - 3/5 u.t.t.

Vai tiešām tik briesmīgi? Protams, ka nulle no desmit ir atklāti pausta nepatika, kas atspoguļo konkrētā «NME» kritiķa (Mark Beaumont) viedokli. Starp citu, šis pats kritiķis 2000. gadā «Radiohead» albumu «Kid A» novērtēja ar 1.5/5. Tas šo to liecina arī par pašu mūzikas «ekspertu».

«Es vēlētos, lai varētu teikt, ka Odelam ir rezervēta vieta elle. Tā nebūs, tikai pilnas rokas ar «Britu» balvām,» raksta kritiķis, atsaucoties uz faktu, ka Odels jau saņēmis «Brit Awards» kritiķu (kritiķi arī mēdz būt dažādi) balvu un stabili soļo pretī lielajām balvām.

Pēc šādas iznīcinošas recenzijas uz redakciju zvanījis pat Toma tētis, kas, protams, šo situāciju nepadarīja labāku.

recenzija 0/10
recenzija 0/10 Foto: @NME

Nav, protams, arī dūmu bez uguns. Odels pārstāv pēdējā gadu desmita «emocionālo klavierbalāžu» skolu, kas sevi jau pamatīgi izsmēlusi. Viņš droši liekams blakus veselai plejādei mūziķu - sākot ar Krisu Martinu («Coldplay»), beidzot ar Džeimsu Blantu, kuri klavieru pavadījumā dzied par iemīlēšanos un mīlas sirdsēstiem. Albums ir tradicionāls ierindas ieraksts, kas dziļi atmiņā neiespiežas un arī emocionāli īsti neuzrunā. Pats Odels atzīst, ka uzaudzis klausoties Eltona Džona (Elton John) mūziku un savu dziedājuma manieri aizguvis no Džefa Baklija (Jeff Buckley). Šīs ietekmes uzskatāmi ir dzirdamas arī Odela albumā. Kaut vai ievadošā skaņdarba «Grow Old With Me» akordi un spēles maniere atgādina klasisko Eltona «Tiny Dancer».

Kas atšķir Odelu no dažādu televīzijas talantu šovu dziedoņiem, ir tas, ka viņš pats komponē un dara to diezgan labi. «Hold me» un «Can't pretend» tiešām ir labas dziesmas.

Tom Odell «Long Way Down»
Tom Odell «Long Way Down» Foto: Publicitātes foto

Interesanti, ka spītējot kritiķiem, Odela albumam izdevās lielisks starts UKtop40 topā. 1.vieta ir 1. vieta.

Līdzīgi mākslinieki: «Starsailor», «Coldplay»

Izdošanas datums: 24.06.2013.

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu