TV dīva Anna Rozīte devusies pārgājienā Kaukāza kalnos

Raidījuma «Kinomānija» vadītāja Anna Rozīte ceļojumā devās viena. Viņa apmeklēja Krieviju, lai dotos pārgājienā ar grupu pa Kaukāza kalniem.

Brīvdienām Kaukāza kalni tika izvēlēti, jo bērnībā Anna tajā pašā maršrutā staigāja kopā ar vecākiem. Pirmo reizi tas notika ap četru gadu vecumu un otro reizi - kad jaunajai sievietei bija septiņpadsmit gadi.

«Vienmēr vēlējos tur atgriezties, bet nekad neizdevās. Tad nu beidzot mans sen lolots sapnis īstenojās,» atklāj TV dīva.

Anna uzsver, ka pārgājiens nebija nekāda «atpūta pie jūras». Dienā bija jānostaigā 11 – 21 kilometrs pa kalniem, kas nav vienkārši, jo ceļš nav līdzens, ir lieli akmeņi, koku zari, protams, pats ceļš arī iet gan augšā, gan lejā, visu laiku jāskatās zem kājām. Jāuzmanās, kur kāp, lai nenokristu un kaut kur neaizķertos.

«Klāt vēl nāk mugursoma, kas jānes. Pirmajās dienās bija lietus, līdz ar to ceļš bija slidens, bīstamāks, bija jāiet slapjās drēbēs, bija auksti. Turklāt, atnākot līdz nakts vietai, nav gluži tā, ka tevi sagaida ar vannu, kura pildīta ar siltu ūdeni. Mazgāties nācās ledainā kalnu upē un gulēt teltī,» ceļojuma iespaidos dalās Rozīte.

Arī nesagaidīja silti dzērieni un ēdieni, pašiem bija jāgatavo, jāmeklē malka, jākurina ugunskurs un jāmēģina to uzturēt.

«Es ļoti mīlu kalnus, ļoti patīku sev kalnos. Fiziskā slodze mijās ar prāta nomierināšanu un harmonijas atgūšanu. Jo tā ir daba un nav nekā skaistāka un stiprāka par to. Nedēļu tur nodzīvoju bez telefona, e-pastiem, kas, protams, ir absolūti ekskluzīvs pasākums, mājās to atļauties ir grūti.

Kopumā Anna pievarēja sešdesmit piecus kilometrus, kas nav maz, ņemot vērā, ka tas nav taisns ceļš, bet kalni.

Anna atklāj, ka sākumā nebija gatava lietum un lielajam aukstumam, bet pie tā pierada un ātri pielāgojās.

«Daba ir mana svētnīca. Ik pa brīdim ienāk prātā doma, ka varbūt man jādzīvo kaut kur laukos, kalnos, pie dabas, jo tur jūtos vislabāk, bet nu, pirms tiešām neesmu pamēģinājusi, kā tas ir, iespējams, es tikai koķetēju pati ar sevi, un pavisam iespējams - es pārāk ilgi tā nemaz neizturētu, prasītos pēc sabiedrības un aktivitātēm,» aizdomājas Anna.

Nekādus nacionālos ēdienus Rozītei gan nebija lemts baudīt, jo pārgājiena pārtika ir ļoti vienkārša: veselu nedēļu Anna pārtika no kartupeļiem, makaroniem, cepumiem un sviestmaizēm.

«Smieklīgi ir tas, ka, esot mājās, tās visas ir lietas, ko es mēģinu neēst, bet pārgājienos tā ir klasika,» viņa smejas.

«Par temperamentu runājot, nav jau nekāds noslēpums, ka krievi ir daudz atvērtāki un patiesi sirsnīgi. To izjutu tur, visi bija ļoti draudzīgi, atbalstoši, atvērti un pozitīvi. Varu teikt, ka šā ceļojuma galvenais ieguvums bija sastaptie cilvēki. Iemīlējos viņos uzreiz,» smaida Anna.

Anna priecājas, ka Krievijā cilvēki viņu neatpazīst, jo tas norāda ka nevienam nav nekādi stereotipi par viņu izveidojušies un tas atvieglo komunikāciju un cilvēkiem ir vieglāk viņu iepazīt pa īstam.