Kā tagad dzīvo aktrise Dancberga? Uz meitas Rēzijas Kalniņas kāzām vēl nav aicināta

Dzīvesstila portāls «Sejas» Helgu Dancbergu sastop Rīgas Kalnciema kvartāla tirdziņā. Pagājušās nedēļas nogalē aktrise sēdusies pie savas automašīnas «Hyundai» stūres un atvizinājusies no mājas Jūrmalā uz Rīgu. Pa ceļam piestājusi Kalnciema kvartāla tirdziņā.

Kalnciema tirdziņā dāvina lauku labumus un pat kādu veiksmes talismanu

Tirgotāji atpazinuši leģendāro aktrisi un cienājuši viņu ar lauku veltēm un citiem našķiem. Bet kāda pārdevēja uzdāvinājusi Dancbergai latviešu etnogrāfiskā raksta zīmi, kas izgriezta no koka un aizsargā cilvēku. Pārdevēja izstāstījusi aktrisei par kaklarotas nozīmi, ko viņa nēsā ikdienā. «Man ļoti patīk nēsāt minerālus – jašmu. Izstāstīja man, ko katrs minerāls dod. Izstāstīja, kāpēc manā dzīves ceļā bijis manu bērnu radītājs, ka tā ir karma un galvenais pienākums, un ka nedrīkst būt nekāds aizvainojums. Bet man arī nav aizvainojuma, jo viss notiek tā, kā tam ir jānotiek.»

Dancberga neslēpj sajūsmu, ka pirmo reizi iegriezusies tirdziņā. «Te var redzēt, ka cilvēki visu darinājuši savām rokām. Te neviens nešmaucas, nemānās, te visi ir tik pretimnākoši. Te viss ir ar mīlestību,» pēc tirdziņa apmeklējuma atklāj aktrise, kura kārto iepirkumu maisiņus automašīnā. Kas tik nav sadāvināts - skābēti gurķīši, Latvijā audzētas zemenes un citi gardumi.

Aktrise teic, ka nu viņai ir āķis lūpā un jau nākamajā nedēļā, kad saņems pensiju, viņa atkal no Jūrmalas mēros ceļu uz Rīgu un noteikti iebrauks arī šajā tirdziņā. «Man jau apsolīja, ka lācenes būs gatavas,» atklāj aktrise. «Nē, nē, tikai ne lielveikalā iegādāties pārtiku. Man patīk tirdziņi. Ja esmu arī kādā citā pilsētā, vienmēr aizeju uz vietējo tirdziņu,» nosaka Dancberga.

Klusībā cer, ka meita Rēzija apprecēsies

Tirgū ļaudis arī gribējuši parunāties par aktrises atvasēm. «Tas man ir vislielākais gandarījums un prieks, ja ļaudis saka kaut ko labu par maniem bērniem,» viņa nosaka. Dzeltenie mediji jau paguvuši vēstīt, ka šajā rudenī gaidāmas aktrises meitas, arī aktrises un režisores Rēzijas Kalniņas un diriģenta Aināra Rubiķa kāzas. Par meitas iespējamām precībām Dancberga teic: «Viņa man to nav teikusi. Tā ir Rēzijas dzīve, un es paļaujos tikai uz to, ko viņa man saka. Es jau klusībā gribu cerēt, ka tā varētu būt, jo cilvēks, kuru Rēzija izvēlējusies, ir brīnišķīgs un ļoti talantīgs. Kaut gan diviem talantīgiem cilvēkiem vienmēr ir grūtības. To es skaidri zinu. Bet man kaut kā tā liekas, ka tā tas varētu notikt. Lai Dievs stāv klāt!»

Iezvanās telefons, bet aktrise zvanītājam atsaka, ka runāt tagad nesanāks, jo viņai, redz, esot intervija. «Humors ir jāsaglabā jebkurā dzīves situācijā,» viņa nosaka un pieglauž matu cirtas. Kad lūdzam aktrisi nofotografēties pie automašīnas, viņa atklāj, ka nav vairs tie jaunības gadi, kad skaisti bildēs izskatījusies. Taču nepretojas un sirsnīgi pasmaida fotokamerai. Pirms tam gan uzklājot lūpu spīdumu. Dancberga smejas, ka Latvijā un visā pasaulē vairāk vajadzētu izdomāt, kā uzlabot pensionāru ikdienu. «Kaut vai ļaut pāriet ielu pie sarkanās gaismas! Mēs jau par daudz klibi un slimi esam,» aktrise nebaidās paironizēt par pensijas vecumu.

Helga Dancberga ir sirsnīga sarunu biedre, viņa atminas kādu atgadījumu no teātra, kad it sevišķi bērni ir raduši savus iemīļotos varoņus redzēt reālajā dzīvē tikpat skaistus un sapucētus kā uz teātra skatuves, spēlējot konkrētu lomu.

Ne jau katru svētdienu, bet reizēm aktrise mēro ceļu uz Rīgu, kur Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskajā draudzē dievkalpojumus vada dēls Krists Kalniņš.

Tik bieži aktrisei vis neizdodas uz Rīgu atbraukt, jo benzīna cena nav no lētajām. Automašīnu gan viņa vada jau 40 gadus. Pati nosaka, ka par viņu gados vecāka braucēja esot skatuves kolēģe Baiba Indriksone.

Visu mūžu skrējusi kā vāvere ritenī, tagad sadzīvo ar vienatni

Vaicājot, vai šo vasaru aktrise pavadīs kopā ar saviem bērniem, viņa teic, ka visi ir aizņemti darbos. Tādēļ tagad, kad aktrise ir pati sava laika plānotāja un noteicēja, viņa var baudīt mieru un klusumu? «Visu mūžu es esmu bijusi starp cilvēkiem. Vienmēr bijusi pilna māja ar bērnu draugiem un kolēģiem, kā arī teātris pilns ar skatītājiem. Visu mūžu domāju: vai tiešām pienāks tāds brīdis, kad varēšu gulēt tik ilgi, cik man nāk miegs? Tagad es atlaižos un domāju, vai tik nav kaut kur jāskrien, kaut kas jādara. Nē, nu es varu. Tā nav vientulība, bet vienatnība,» prāto aktrise.

Ja vien lauztās kājas brīžiem tik ļoti nesāpētu, aktrise varētu paveikt savās Jūrmalas mājās daudz vairāk. «Es sev stāstu, ka, piemēram, Japānas traģēdijā cilvēkiem bija daudz smagāk un ko es te tagad par vienu štrunta kāju uztraucos. Tā es sevi audzinu. Pļauju zāli, ravēju dobes. Reizēm jau ir traki ar to ravēšanu, jo nejaudāju vairs piecelties. Taču man dārzā ir koki, pierāpoju pie koka, apķeru to un lūdzu: «Cel mani augšā!» Un nekādu problēmu,» par sāpošajām kājām teic aktrise. Taču viņa ir cerību pilna, ka pēc operācijas, ko aktrise ieplānojusi, ar kājām kļūs daudz labāk.