Senas leģendas vēsta: ja Morgans Frīmans kinofilmā ko paskaidro, viņš par to saņem jaunu vasarraibumiņu.

Apraksts. Populārā iluzionistu supergrupa «Četri jātnieki», ko vada harismātiskais Maikls Atlass, ir spējīga uz jebkādu triku – pat ja tas ir bīstams un ne visai likumīgs. Aplaupīt banku citā kontinentā – viņiem tas ir nieks! Taču tādi triki nevar nepievērst likumsargu uzmanību. FIB aģents Dilans un viņa pāriniece – Interpola aģente Alma, neskatoties uz pilnīgu raksturu nesaderību, apvieno savus spēkus krāpšanu atmaskošanai. Viņi aicina palīgā arī slavenu iluzionistu atmaskotāju Tadeušu Bredliju, kurš apgalvo, ka zinot «Četru jātnieku» triku veikšanas knifus. Taču pavisam drīz kļūst skaidrs, ka atmaskot iluzionistu smalki izstrādātos plānus nemaz nav tik viegls uzdevums!

Pārdomas. «Krāpšanas ilūziju» gaidīju jau no pagājušā gada beigām, tiesa, ko sagaidīšu no pašas filmas, nekad īsti nezināju. Noskatoties to, nesajutos ne īsti laimīgs, ne vīlies. Patiesībā stipri viduvēja filma, kurai bija potenciāls kļūt par meistardarbu, bet līdz tam nenonāca. Šķiet, kino veidotāju slinkuma dēļ.

Tieši filmas pirmā pusstunda bija tik lieliska, cik to solīja kino rullītis. Viss pārējais tika samocīts, lieki pārspīlēts un tik ļoti piesātināts ar dažādiem notikumiem, ka visu skatīšanās prieku sabojāja. Lieliskie aktieri, lai kā censtos, padarīt to par lielisku filmu nespēja. Kaut vai tā iemesla dēļ vien, ka filmas veidotāji sižeta notikumiem pievērsa lielāku uzmanību nekā pašiem filmas varoņiem un tēliem.

Un lieki, aktieri nudien ir spējīgi. Ja ir nolasītas tādas zvaigznes kā Džese Eizenbergs, Marks Rufalo, Vudijs Harelsons, Aisla Fišere, kā arī Maikls Keins un Morgens Frīmens. Šī ir sapņu komanda jebkuram pasaules režisoram, bet nostumt viņus malā, necenšoties izcelt tieši šīs personības, arī ir viena no lielākajām filmas kļūdām.

Paši triki un ilūzijas ir smieklīgas, aizraujošas un brīžiem pat elpu aizraujošas, bet viss pārējais savā ziņā ir laika aizpildīšana ar nevajadzīgiem sižeta pavērsieniem par visiem 180 grādiem. Un šis triks filmā atkārtojas neskaitāmas reizes.

Ceru, ka «negaidītās» filmas beigas nebija domātas kā negaidītas, jo šo pavērsienu noteikti prognozēja jebkurš skatītājs jau filmas vidū.

Vairāk par šo nedrīkst runāt, nevēlos bojāt skatīšanās prieku.

Runājot par Morganu Frīmanu, jau labu laiku daudzi komiķi un komēdiju autori ņirgājas par faktu, ka Morgans Frīmans filmās parādās tikai viena iemesla dēļ, proti, lai paskaidrotu kaut ko, ko citi nesaprot. Arī «Dienvidparka» autori nepaslinkoja un radīja lielisku epizodi ar šo faktu. Patiesībā arī «Krāpšanas ilūzijā» tas arī ir teju vienīgais Morgana Frīmana uzdevums.

Tiem, kas šo filmu apmeklēs, jo ļoti ciena filmas par trikiem, ilūzijām un burvestībām, negaidiet tādus meistardabus kā «The Prestige» vai «The Illusionist». Šī ir laba izklaide, bet stipri pavirša un daudz par daudz pārspīlēta. Izjokot un apčakarēt ir diezgan atšķirīgas lietas. Šī filma ir otrais variants.

Vērtējums: 6/10