Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Anda Rožukalne pauž viedokli, ka konceptuāli Latvijas Radio būtu jāveido speciāls kanāls jauniešiem. Viņa vērš uzmanību, ka tam jau ir pirmās iestrādnes – audiovizuālais jauno žurnālistu projekts «39. kabinets», kura atsevišķi sižeti izskanējuši arī Latvijas Radio 1. programmā.

Mediju eksperte novērtē nacionālās raidstacijas ātro reakciju brīdī, kad no «Radio 101» aizgāja vairākas tā ētera personības; šobrīd tajā katru nedēļu jau ir dzirdams Toma Grēviņa veidots raidījums par festivālu «Positivus», kā arī tajā spēlējošajiem mūziķiem. «Man palaimējās to noklausīties, un man palika ļoti labs iespaids,» atzīst Rožukalne, piebilstot - kaut arī «Radio 101» neatradās starp reitingu līderiem, zaudējums saistībā ar jauniešu auditoriju ir diezgan nopietns.

«Ja tas tiek attīstīts LR kanālu kompleksā, kā arī pilnveidots un tajā tiek ieguldīts, rezultāts varētu būt pozitīvs,»

turpina Rožkalne. Viņasprāt, šī raidstacija varētu kalpot kā logs uz citiem nacionālā radio kanāliem, un līdzīga sistēma jau ir Somijā, kur radio ir ļoti spēcīgs medijs.

«Tā ir vieta, kur attīstīties arī radio žurnālistikai un jaunu cilvēku izpratnei par radio iespējām. Tas ir ļoti pozitīvi, it sevišķi tāpēc, ka daudzos radio kanālos lielākā problēma ir satura vienveidība. Sabiedriskajam medija kanālam nav jēgas rasties, ja tas nepiedāvā labu saturu.»

Ilggadējais Latvijas Radio vadītājs Dzintris Kolāts sarunā ar TVNET piekrīt, ka šāda formāta stacija spētu piesaistīt jauniešu uzmanību, taču izteic bažas par finansējumu – jaunas stacijas izveide nozīmē, ka būtu nepieciešami papildu ieguldījumi no valsts, kas attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem līdz šim bijusi paskopa.

«39.kabineta» producents un sabiedriskā medija žurnālists Kārlis Dagilis norāda, ka valsts televīzijai un radio ir problēmas ar jauniešu auditorijas uzrunāšanu. Patlaban, kad tiek veidots jaunais sabiedriskais medijs, ir izdevīgs brīdis, lai īstenotu jauniešu medija izveidi.

«Tas varētu piedāvāt kvalitatīvu izglītības un kultūras saturu ar to komunikācijas veidu, kāds viņiem ir vissaprotamākais un pieejamākais. Šajā gadījumā tā ir mūzika,»

viņš skaidro, vēlāk piebilstot, ka mūzikai un izglītojošajam saturam jābūt veidotam samērīgās proporcijās, tāpēc, ka jauniešu auditorija ir ļoti jūtīga.

Žurnālists uzskata, ka valstij un sabiedriskajam medijam jāapzinās jauniešu kanālu nepieciešamība, jo tā ietekmētu šīs auditorijas daļas paradumus arī ilgtermiņā. «Ja mēs paskatīsimies uz šiem jauniešiem pēc desmit gadiem, šāda veida stacija veidotu viņos uzticību sabiedriskajam medijam,» teic Dagilis. Tajā pašā laikā būtu jānodrošina, lai šāds jauniešu medijs būtu maksimāli brīvs no reklāmām un netiktu kropļots komercradio tirgus.

«Kāpēc jaunieši neskatās Latvijas Televīziju vai neklausās Latvijas Radio – viņi uzskata, ka tas nav priekš viņiem, bet priekš pieaugušiem, nopietniem cilvēkiem. Jā, tur ir interesantas pārraides un par to nav ne mazāko šaubu, bet viņi līdz tam saturam nenonāk, tāpēc ka ir tas ļoti spēcīgais priekšstats. Šis būtu veids, kā šo priekšstatu mainīt.»