Venēcijā 2.jūnijā svinīgi tiks atklāta mākslinieka Kristapa Ģelža 54.starptautiskajai Venēcijas biennālei veltītā mākslas izstāde "Mākslīgais miers (Laikmetīgā ainava)", piedāvājot mākslas interesentiem iepazīt vienu no spilgtākajām un savdabīgākajām personībām Latvijas mākslas jomā.
Izstāde veicina interesi par Latviju
Kā šodien preses konferencē atklāja kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (V), ikvienai valstij dalība Venēcijas biennālē ir iespēja apliecināt pasaulei, ka tā ir zeme, kurā top kvalitatīva māksla, tādējādi modinot izstādes apmeklētājos interesi par valsti un vēlmi to apmeklēt.
"Līdzdalība Venēcijas biennālē ir iespēja parādīt individuālu mākslinieku. Fotomāksliniece Inta Ruka pēc dalības Venēcijas biennālē saņēma uzaicinājumu no Ķelnes, kur tika rīkota viņas izstāde. Arī mākslinieks Miks Mitrēvics pēc dalības šajā starptautiskajā pasākumā kļuva vēl populārāks. Līdzdalība šajā pasākumā apliecina, ka Latvija ir zeme, kurā ir stipra vizuālā māksla un kultūra tiek turēta augstā vērtē," sacīja ministre.
Lai arī Venēcijas biennālē piedalās viens mākslinieks, tā ir liela atbildība, jo valsts ekspozīcijas veidošanai ir piešķīrusi līdzekļus, kuru šogad gan ir mazāk nekā pirms krīzes gadiem.
"Venēcijas biennālē nebūtu bijis iespējams piedalīties bez privāto ziedotāju atbalsta. Kultūras ministrija sarēķinājusi, ka nauda, kas pagājušajā gadā ziedota kultūrai, ir 1,2 miljoni latu, kas ir bijuši papildu līdzekļi valsts iedalītajam budžetam kultūrai," uzsvēra Ēlerte.
Gatavošanos Venēcijas biennālei salīdzina ar sportu
Mākslinieks Ģelzis gatavošanos starptautiskajai Venēcijas biennālei salīdzina ar sportu, kur ir izraudzīts sacensību datums un disciplīna, kam seko gatavošanās posms.
"Pats mākslas darbs ir iesākts, taču tā kodols tiks veidots jau uz vietas Venēcijā, kas rada arī zināmu stresu, jo mākslas darbu radīšanai dota tikai viena iespēja. Zināms atbalsts šajā gatavošanās posmā bija "Purvīša balva", kas ļāva veltīt sevi mākslai, neuztraucoties par to, vai varēšu samaksāt ikdienišķos tēriņus," pauda Ģelzis.
Dalība Venēcijas biennālē ir atbildības nasta pašam pret sevi.
"Valsts uzticas man, ka spēju kvalitatīvi darīt darbu, tādēļ mans uzdevums ir atbildēt ar to pašu, parādot, ka cienu savas valsts atzinību," skaidroja mākslinieks. "Ir mākslas žanri, kurus var izstāstīt, un cilvēki var iztēloties mākslas darbu, taču
mani darbi nav izstāstāmi, tādēļ tie obligāti būs jāredz. Tikai apskatot darbu, skatītājs varēs to baudīt,"
sacīja Ģelzis.
Valsts prestiža jautājums
Valsts finansējums dalībai 54.starptautiskajā Venēcijas biennālē šogad ir 60 000 latu, kur iekļautas arī izmaksas par telpu īri un menedžmentu. Tāpat atbalstu sniedza SIA "Alfor" un "airBaltic".
"Alfor" valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns informēja, ka Venēcijas biennāli šogad atbalsta pirmo reizi un fakts, ka Latviju šogad pārstāvēs Ģelzis, kurš februārī saņēma "Purvīša balvu", tikai atviegloja lēmuma pieņemšanu, vai atbalstīt Latvijas dalību šajā mākslas pasākumā.
"Dalība šāda mēroga pasākumos ir valsts prestiža jautājums. Ja vēlamies būt valsts, kas spēj uzrunāt starptautisko sabiedrību, tad dalība šādos sarīkojumos ir nepieciešama. Arī privātuzņēmējiem ir jānāk talkā, lai tas izdotos," uzsvēra Zuzāns.
"Mākslīgais miers (Laikmetīgā ainava)"
Latvijas ekspozīcija 54.starptautiskajā Venēcijas biennālē būs skatāma "Palazzo Albrizzi", kas ir ideāla izstādes norises vieta, jo telpas ir piemērotas vizuālās mākslas skatēm, kā arī tā ir ģeogrāfiski izdevīga vieta pilsētvidē. Ģelža izstāde sasaucas ar Venēcijas biennāles galvenās kuratores Bīčes Kirigeres ieceri, kuras tematiskajā pieteikumā īpaši akcentēts dialogs starp skatītāju un mākslinieku un izcelti slavenā renesanses gleznotāja Tintoreto prāta un alku vadītie radošie meklējumi, stāstīja Latvijas ekspozīcijas kuratore Daiga Rudzāte.
Ģelža mākslas darbi radīti akvareļglezniecības tehnikā, izmantojot luminiscējošās akrila krāsas uz ūdens bāzes. Ekspozīcijas centrs ir lielformāta akvareļu cikls "Laikmetīgā ainava". Šie gleznojumi, atspoguļojot dienas spilgtākos pārmaiņu posmus, vēsta par mūsdienu cilvēka attiecībām ar pasauli. Lieli krāsu lauki kondensē mākslinieka emocijas, kas skatītājiem jāattīsta tālāk. Apmeklētāju silueti kļūst par mākslas darba sastāvdaļu, par interaktīviem tēliem, kas atdzīvina stāstu. "Mākslīgā miera" kontekstā īpaša nozīme ir apgaismojumam - fluorescences spuldzēm jeb tā dēvētajām zilajām gaismām - instrumentam, kas palīdz skatienam nokļūt visdziļākajos gleznas plaknes slāņos. Šajā gadījumā gaisma ir savdabīga emocionālā saite starp apmeklētājiem un mākslas darbu, un tā palīdz izcelt gleznojumu formālās kvalitātes, paverot krāsas telpas biezumu un bezgalību.
Latvijas ekspozīcija Venēcijā būs apskatāma līdz 27.novembrim.
