Kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne skaidroja, ka visi šie trīs pīlāri ir svarīgi arī Latvijas kino.

Kā skaidroja Līne, ES kultūras ministri 17.maijā Briselē diskutēja par jautājumu, ņemot vērā Francijas iniciatīvu rakstiski pieprasīt Īrijas prezidentvalstij un Eiropas komisāriem Andrulai Vasiliu (Androulla Vassiliou) un Karelam de Guhtam (Karel De Gucht), lai no ES un ASV brīvās tirdzniecības līguma tiktu izslēgts audiovizuālo pakalpojumu sektors.

ES un ASV brīvās tirdzniecības līgums ir ļoti nozīmīgs ES un katrai dalībvalstij. Sarunas par ES mandātu ir atvērtas, un šo jautājumu izskata ES tirdzniecības ministri.

Jau ziņots, ka Vācijas, Francijas un vēl 12 valstu kultūras ministri pieprasījuši, lai no ES un ASV brīvās tirdzniecības līguma tiktu izslēgts audiovizuālais sektors.

Francija ar šādu iniciatīvu nāca klajā 14.maijā, nākamajā dienā pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons, uzturoties Vašingtonā, paziņoja, ka gaidāmajās sarunās jābūt iespējai apspriest jebkurus jautājumus un jebkurus produktus un ka tajās nedrīkst būt izņēmumi.

Taču Vācijas, Francijas, Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Itālijas, Kipras, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Ungārijas kultūras ministri ir pretējās domās. Baltijas valstis, tai skaitā Latvijas kultūras ministre nebija starp tiem, kas parakstījuši kopīgā aicinājuma vēstuli.

Kopīgi parakstītajā vēstulē ministri aicina saglabāt līdzšinējo ES nostāju, «kas vienmēr izslēgusi audiovizuālos pakalpojumus gan Pasaules Tirdzniecības organizācijā, gan divpusējās sarunās no jebkura līguma par tirdzniecības liberalizāciju».

Pretējā gadījumā, ņemot vērā jaunos tehnoloģiskos un ekonomiskos apstākļus, tiks iedragātas Eiropas valstu iespējas pašām diktēt savus noteikumus, uzsver ministri.