Iespēja notēlot amata meistaru

Igauņi Pērnavu dēvē par savu vasaras galvaspilsētu. Ziemas periodā itin klusā un romantiskā pilsētele līdz nepazīšanai pārvēršas siltajā gadalaikā. Turp sabrauc vai trešdaļa Tallinas, tautieši no citām pilsētām un, protams, jūra tūristu, kuru priekšgalā lepni soļo somu atpūtnieki. Tieši viņi ir mērķauditorija vairākiem lieliem spa hoteļiem, kas patiesībā tās pašas vecās labās sanatorijas vien ir. Tas viss ir skaidrs un nav nekas jauns.

Taču ierastajām jūras un spa izklaidēm ir arī interesanta alternatīva. Pērnavā jau otro gadu darbojas Marijas Magdalēnas ģilde. Izklausās pēc reliģiskas organizācijas, taču patiesībā Ūsa ielas 5 mīlīgajās telpās iemājojuši apmēram 30 senos amatus turpinoši mākslinieki, kuri darbojas 20 Marijas Magdalēnas ģildes meistardarbnīcās.

Pirmajā brīdī mulsinošais nosaukums cēlies no Pērnavas senākās (13. gadsimts) un vislabāk zināmās mākslinieku ģildes apzīmējuma, tādēļ vietējie mākslinieki atrašanos no jauna atjaunotās apvienības sastāvā uzskata par pagodinājumu.

Tāpat ģildē vari sajusties arī tu, jo igauņu amatnieki un amatnieces ir ļoti pretimnākoši un piedāvā pārbaudīt savu pacietību, iemācot tev apgleznošanas, ādas izstrādājumu darināšanas, koktēlniecības, izšūšanas un tamlīdzīgu amatu pamatus.

Jā, jā, šī raksta autors arī pirms paviesošanās ģildē katrreiz rauca degunu, ja kādā gadatirgū tika aicināts piedalīties kādā skolas darbmācības stundu atgādinošā nodarbē, taču laikam jau viedoklis pa īstam var rasties tikai pēc pamēģināšanas. Noriskēju un ļāvos ādas apstrādes meistares Signes – mīlīga igauņu tantuka – pamācībām par to, kā tad pareizi jāsašuj maza piezīmju grāmatiņa, ievākojot to ādā, uz kuras, protams, jāizšuj ornaments. Zinu, zinu, izklausās tieši tik baisi, lai ikviens normāls vīrišķis apgrieztos un mestos kāda Pērnavas alus kroga meklējumos.

Taču izrādījās, ka atgriešanās darbmācības stundu laikos, tikai mākslinieciskā vidē, ko izdaiļo pašas mākslinieces darinātie brīnumdarbi, nav nemaz tik ļauna.

Pēc brīža jau attopies ar adatu, diegu un īlenu rokās, zobos iekostu apakšlūpu un vienu vienīgu mērķi galvā – tai grāmatelei jātop gatavai un cauri!

Pēc puslīdz neveiklas muļļāšanās un apmēram septiņiem atkārtotiem jautājumiem – kā tas īsti bija jādara - grāmatele tiešām ir tapusi un, protams, paliek meistardarbnīcas dalībniekam kā suvenīrs. Tādu, zini, nenopirksi... Diezgan loģiski, ka pēc darbu beigšanas roka tomēr paslīd maciņa virzienā un pie reizes iegādājies arī kādu pašas mākslinieces darinājumu. Šajā gadījumā – oriģinālu brošu, kas veidota no teļādas, nolakotām zivs zvīņām un īsta akmens. Kāpēc gan ne?

Ģildes mākslinieku darinājumi nopērkami arī pirmā stāva veikalā, ko droši var uzskatīt par labāko suvenīru bodi, ja ne visā Igaunijā, tad Pērnavā jau nu noteikti. Mākslinieki, protams, nav arī rutīnas pārņemti ļaudis un regulāri rīko dažādus pasākumus, ar kuru kalendāru var iepazīties ģildes mājas lapā (sk. resursus).

Marijas Magdalēnas ģilde ir atvērta no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 11 līdz 17 un sestdienās no plkst. 11 līdz 15.

Ieeja bez maksas. Meistardarbnīcu cena atšķiras atkarībā no iecerētajiem darbiem, taču, piedaloties tajās akcijas ietvaros, atlaide 10 procenti. Ar akcijas noteikumiem var iepazīties tās mājas lapā (sk. resursus).

Attālums no Rīgas – 160 km.

Karlsons dzīvo Hāpsalu

Patiesi skaistā piejūras pilsēta Hāpsalu var pretendēt uz trešās galvenās igauņu kūrortvietas statusu, pirmās divas vietas atvēlot jau minētajai Pērnavai un Kuresārei, kas, kā zināms, ir Sāremā salas galvenā tūristu pievilinātāja.

Arī Hāpsalu gadījumā neiedziļināsimies piejūras un spa prieku piedāvājumā, šoreiz uzsvaru liekot uz akcijā "Dižā Baltijas apceļošana" iekļauto "Ilonas Brīnumzemi". Kas tas tāds? Pēc būtības muzejs, kas veltīts bērnu rakstnieces Astrīdas Lindgrēnas grāmatu ilustratorei Ilonai Viklandei, taču patiesībā īsta bērnu atrakciju māja.

Attiecīgi gan igauņu, gan latviešu, gan citu tautību bērniem nav jādodas uz Zviedriju, lai palūkotu, kā tad, piemēram, dzīvo Karlsons. Atliek paviesoties jau etniski diezgan skandināviskās Hāpsalu pilsētas Koli ielas 5. namā. Lielākoties viņš gan nav sastopams mājās, taču pats miteklis – visnotaļ nekārtīga vecpuiša jumta istaba – gan ir aplūkojams visā krāšņumā. Muzeja-pasaku mājas darbinieki gan apmēram zina pateikt, kad pašu saimnieku sagaidīt ierodamies mājās, tādēļ vari jautāt droši.

Bērniem sajūsmināties, bet pieaugušajiem nostalģiski smaidīt liekošā trīsstāvu māja ar piebūvēm par Viklandes muzeju kļuva pirms pieciem gadiem, kad viņa uz Hāpsalu nogādāja 800 savus oriģinālzīmējumus, kuri apzināti pie muzeja sienām piekārti zemu, lai atbilstu mērķauditorijas redzesleņķim.

Tika radīta arī filma par Ilonu, ko, protams, iespējams noskatīties muzeja kinozālē. Tāpat šeit atrodamas oriģinālās un tulkotās A. Lindgrēnes grāmatas, ir iespēja skatīties teātra priekšnesumus, piedalīties dekorāciju un leļļu izgatavošanas darbnīcās un, protams, dauzīties uz velna paraušanu. Nu, labi, saprāta robežās, bet doma taču skaidra, vai ne?

Par "Ilonas Brīnumzemē" valdošo atmosfēru itin labi liecina arī muzeja mājas lapa (sk. resursus)...

"Ilonas Brīnumzeme" ir atvērta katru dienu no plkst. 11 līdz 18.

Vienai personai biļete maksā 4,79 eiro, ģimenes biļete – 15,98 eiro. Akcijas dalībniekiem ieeja par puscenu.

Attālums no Rīgas – 224 km.

Dīzeļvilna Hījumā salā

Kā zināms, igauņi lepojas ar savām salām. It īpaši ar lielākajām - Sāremā un Hījumā. Pirmā ir tūristu bieži apmeklēta un lielu daļu pievilina tieši ar Kuresāres pilsēteli. Taču gan šā raksta autoram, gan vēl daļai ļaužu simpātiskāka šķiet tieši Hījumā – nedaudz mežonīgāka, autentiskāka vieta, uz kuru no Igaunijas sauszemes daļas vari nokļūt tikai divos publiski pieejamos veidos – ar prāmi no Rohukulas (netālu no Hāpsalu) un ar lidmašīnu no Tallinas. Kuģošana prasīs pusotru stundu, bet lidojums – pusstundu (grafikus un izmaksas sk. pie resursiem).

Ja nav nekur jāsteidzas, tad no personīgās pieredzes tomēr ieteiktu izmantot lēnīgi 10 km attālumu pārvarošo prāmi, jo steigas nav arī lokālās aviokompānijas "Avies" darbinieku rindās. Līdz ar to Kardlas lidostu uz Hījumā salas, iespējams, var uzskatīt par drošāko pasaulē, jo šeit katrs pasažieris tiek pārbaudīts ļoti rūpīgi, nepiemirstot arī par pašu velnu saost spējīgo sunīšu nodarbināšanu. Atrakcija, protams, amizanta un krietni pārspēj pašu lidojumu 18 pasažierus uzņemt spējīgajā lidaparātā.

Ko tad tajā Hījumā īsti redzēt? Salas simbols un galvenais tūrisma objekts, protams, ir vairāk nekā 500 gadus vecā un 36 metrus augstā Kepu bāka, kas atrodas Mjagipē un ievērojami atšķiras no kolēģēm ne tikai uz salas. Proti, tas ir masīvs Livonijas laiku tornis, kas neviļus noniecina mūsdienīgās, ierastāka izskata bākas.

Akcijā "Dižā Baltijas apceļošana" iekļautā bāka ir atvērta tūristiem katru dienu no plkst. 10 līdz 20. Pieaugušajiem biļete maksā 2 eiro, ģimenei - 5 eiro. Akcijas dalībniekiem ieeja par puscenu. Norēķināties var tikai skaidrā naudā. Attālums no Rīgas - 247 km.

Uz salas ir arī citas savdabīgas vietas, kā, piemēram, prāmja "Estonia" katastrofā bojāgājušajiem domāts un tiešām šermuļus uzdzenošs piemineklis, taču akcijā "Dižā Baltijas apceļošana" vēl iekļauta gana autentiska vilnas apstrādes fabrika "Hiiu vill" Vaemlā.

Tas ir ģimenes uzņēmums, kas no apkārtējiem aitu audzētājiem iepērk vilnu un nodarbina salas vērpējas gatavo produktu darināšanā, pats nodarbojoties tieši ar apstrādi. To veic nepārspīlējot simtgadīgas mašīnas, kas tad arī ir galvenais apskates objekts. Protams, darbojas arī galaizstrādājumu veikals, un šeit roka tā vien taustās pēc maciņa, lai iegādātos ko autentisku, no Hījumā salas vilnas apdares meistaru rokām nākušu. Piedāvājums gan pārāk neatšķiras no dažādos mūsu pašu gadatirgos redzētā, bet izvēle lai nu paliek katra paša ziņā.

Pirkumu var uztvert arī kā ziedojumu salas vilnas meistariem, jo par ekskursiju Valdmanu ģimenes īpašumā nav jāmaksā.

Jā, ir arī neliela kafejnīciņa, kur ieturēties pēc tālā ceļa, nobaudot mājās ceptus pīrāgus un uzdzerot zāļu tējas. Vārdu sakot – mājīgi, ja vien tik ļoti neostu pēc dīzeļa, ko savukārt uzturā lieto vecās vilnas apstrādes mašīnas...

Tūristi tiek gaidīti ciemos no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 9 līdz 18, kā arī sestdienās un svētdienās no plkst. 10 līdz 18.

Kafejnīca darbojas no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 10 līdz 18.

Attālums no Rīgas – 223 km.