No angļu valodas to tulkojis Haralds Matulis. Vāka dizainu veidojis Māris Jonovs.

Ievērojamais Prusta biogrāfs Viljams S. Kārters ataino rakstnieka Marsela Prusta mīlas dēkas un nedienas no pusaudzības līdz pat brieduma gadiem, kur nepieciešams, sniegdams paša rakstnieka trāpīgos, smalkos un bieži smeldzīgos novērojumus par mīlu un seksualitāti.

Prusts tiek atsegts kā cilvēks, kas svārstās starp bailēm no publiskas atmaskošanas un nepieciešamības atrast un paust savu mīlestību.

Stāstot par iemīlējušos Prustu, Kārters parāda arī to, kā rakstnieka pieredzētais kļuva par nozīmīgu tēmu viņa romānā "Zudušo laiku meklējot".

"Prusts ir mazpazīstams kontinents, kura atklāšana nozīmē sevis paša atvēršanu, liekot izprast cilvēkus, sabiedrību un dzīves rituma jēgu, labāk apjaušot savu vietu šī haotiskā universa vidū un saņemot augstas mākslas veldzējošo terapiju," tā raksta Imants Lancmanis ("Rīgas Laiks").

Par rakstnieku

Marsels Prusts (1871 - 1922) dzimis netālu no Parīzes slavena ārsta un bagātas, ļoti izglītotas ebrejietes ģimenē. Prusts ir intelektuāli attīstīts, bet slimīgs (no deviņu gadu vecuma viņš visu mūžu slimoja ar astmu). Pamazām viņš spiests dzīvot slēgtās telpās. Pabeidzis Kondersjē liceju, Prusts iestājas Sorbonnas universitātes juridiskajā fakultātē, bet par galveno viņa nodarbošanos jau tolaik kļūst literatūra, izstāžu, koncertu apmeklējumi, kā arī iesaistīšanās augstākās sabiedrības salonu dzīvē Senžermēnas priekšpilsētā. Te nevar arī neatzīmēt tā laika mākslinieciskas dzīves uzplaukuma atmosfēru Parīzē, kad attīstījās Prusta talants un kas stimulēja atsevišķu viņa literārā stila īpatnību formēšanos.

Galvenais Prusta darbs ir septiņu romānu cikls "Zudušo laiku meklējot", kas rakstīts un publicēts laika posmā no 1913. līdz 1927. gadam.