/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Sirsnīgā atmosfērā, daudziem dzejnieka talanta pielūdzējiem, viņa draugiem klātesot, Latviešu biedrības namā šonedēļ notika atmiņu grāmatas «Mans Ziedonis» atvēršanas svētki. Grāmata pirmsākumos bija paša Imanta Ziedoņa iecere – šādu dāvanu no draugiem un domubiedriem viņš vēlējās saņemt savā 80. dzimšanas dienā, informē izdevēji «Apgāds Zvaigzne ABC».
Jauna grāmata - «Mans Ziedonis» (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(papildināts viss teksts)
Pats dzejnieks uzrunāja dzejnieci Liju Brīdaku ar lūgumu būt par krājuma sakārtotāju, dzejnieks izvēlējās arī rakstu autorus.
Taču, kamēr grāmata vēl bija tapšanas stadijā, notika tas, ko sirds un prāts nepieļāva, – ka dzejnieks varētu nesagaidīt paša iecerēto dāvanu dzīves lielajā jubilejā. Imants aizsteidzās mūžības lokos, kad rakstu krājums bija vēl pusceļā pie viņa un pie lasītājiem.
/nginx/o/2018/07/16/9958353t1h81fc.jpg)
Autori un izdevniecības darbinieki nolēma: ja notikusi Likteņa griba, lai notiek arī dzejnieka griba. Tika izlemts saglabāt Imanta piemiņai tieši tos vārdus, kurus draugi vēlējās rakstīt, viņam vēl dzīvam esot. Gandrīz visi raksti tapuši šī gada janvārī un februāra pirmajā pusē, tāpēc krājuma kopnoskaņa atgādina sarunu ar dzīvu cilvēku, un tas piešķir saturam gaišu noskaņu. Un patiesībā taču arī Ziedonis joprojām runā ar mums – caur saviem sacerējumiem, darbiem, idejām. Runā dzīvi – tāpat kā runājis vienmēr.
Grāmatas autoru vidū ir tik dažādas Latvijas kultūras personības kā dzejnieces Māra Zālīte un Olga Lisovska, mācītājs Juris Rubenis un akadēmiķis Jānis Stradiņš, komponisti Imants Kalniņš un Kārlis Lācis, mūziķi Vestards Šimkus un Renārs Kaupers, mākslinieki Džemma Skulme un Uldis Zemzaris, bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un uzņēmēja Binnija Ārberga, un vēl vairāki desmiti citu. Autoru daudzpusīgais skatījums gan niansēti atklāj Imanta Ziedoņa personību, gan paver plašu Latvijas vēstures un kultūras ainu no 20. gadsimta 60. gadiem līdz pat mūsdienām. Atmiņas par dzejnieku kļūst it kā par daudzstāvu nama logiem, kuros spoguļojas viena un tā pati «lielā vakara saule», bet katrā ar citu krāsu, citu uzzibsnījumu.