Iespējams, viena no labākajām Marvel komiksu ekranizācijām kopš Romas impērijas sabrukšanas.

Apraksts: Bezrūpīgais multimiljonārs Tonijs Stārks, kas nakts melnumā mēdz kļūt par neuzveicamo Dzelzs Vīru, ir sastapies ar pretinieku, kura iespējām, šķiet, nav robežu. Kad Stārks atklāj, ka viņa pasaule tiek iznīcināta, viņam ir tikai viens mērķis - noskaidrot, kas aiz tā stāv. Cīņā par izdzīvošanu uz katra soļa tiek pārbaudīta viņa drosme. Vienlaikus Stārks arī meklē atbildi uz jautājumu, ko uzdevis sev jau sen. Kurš tad īsti ir galvenais - cilvēks vai viņa supervaroņa tērps?

Pārdomas: Neskaitāmas Holivudas filmas ar saviem mūžīgajiem turpinājumiem tikai un vienīgi peļņas iemeslu dēļ mēdz nolaisties tik zemu, ka nekādu normālu decimālu vērtējumu iedot tām nav iespējams.

Šie neskaitāmie turpinājumi mēdz būt tik slikti, ka reizēm gribētos iedot atzīmi «Ugunsgrēks no desmit».

Tomēr filmas kvalitāte liecina, ka līdz «Ugunsgrēkam» vēl tālu. Paldies dievam, precīzāk sakot, - paldies lieliskajam scenāristam un režisoram Šeinam Blekam par milzīgu un ļoti apdomātu darbu. Nudien, šķiet, ka viņa milzīgā pieredze no filmām «Lethal Weapon 1, 2, 3» un ģeniālā kino darba «Kiss Kiss Bang Bang» palīdzēja uzrakstīt un uzfilmēt vienu no labākajām, ja ne labāko Marvel ekranizāciju.

Šeina Bleka un arī pašas filmas lielākais trumpis ir tās lieliskais balanss starp nopietnu asa sižeta filmas gājumu un komēdiju. Patiesībā nobalansēt filmu, kura ir komiksu ekranizācija un radīt to kā asa sižeta grāvēju par atriebību, un padarīt to viscaur smieklīgu un pilnīgi droši rādāmu pat bērniem un vecmāmiņām, ir teju neiespējamā misija. Tomēr tas ir sanācis. «Dzelzs vīrs 3» ir nopietna, bet viscaur ļoti smieklīga filma. Šāds apvienojums ir lieliska izklaide, un tas ir galvenais, kam kino kā tāds vispār ir izgudrots.

Šajā daļā visu iemīļotais Tonijs Stārks dzīvo vieglā depresijā un nogurumā pēc notikumiem, kas risinājās filmā «Atriebēji». Kas, manuprāt, ir visai loģiski.

Sadot pa muti dažādām mistiskām dievībām, teju palikt iesūktam starp kaut kādām paralēlajām pasaulēm, kas pārpildītas ar asinskāriem mošķiem, nav viegls uzdevums pat Tonijam Stārkam.

Viņu moka bezmiegs, un brīvo laiku viņš aizpilda ar to, ko vislabāk prot. Proti, uzlabo un veido Dzelzs vīra bruņu versijas, pavada neskaitāmas naktis savā darbnīcā. Protams, kā jau ierasts šādos stāstos, uzrodas ļaundaris vārdā Mandarīns. Niknākais čalis starp visiem augļiem, viennozīmīgi. Mandarīns satraumē Tonija Stārka labu draugu un sākas atriebības eposs divu stundu garumā.

Nevēlos iedziļināties sižeta atreferējumā, jo ļoti viegli būtu pateikt ko lieku, piemēram, ļaundaris Mandarīns ir viens no episkākajiem filmas varoņiem. Neticēsi, vārds viņam dots vietā - arī viens no smieklīgākajiem, bet es neko neesmu teicis.

Protams, milzīga nozīme ir ne tikai filmas režisoram, bet arī aktieriem. Šoreiz, neticēsi, bet labākais filmā ir Bens Kingslijs (Ben Kingsley), kurš arī atveido ļaundari Mandarīnu. Tik īsā, bet izcilā un ģeniālā lomā šo aktieri grūti atcerēties kādā citā filmā. Tiesa, kā jau ierasts, Roberts Daunijs juniors no viņa tālu neatpaliek. Esmu dzirdējis runas par viņa vecumu un sagurumu no šīs lomas, bet tās ir nepamatotas, vismaz pagaidām. Šajā filmā Tonijs Stārks ir saguris un varoņa dzīves nomocīts. Sakritība? Varbūt. Tomēr vismaz šajā daļā viņš bija spēcīgāks nekā jebkad. Ar savu harismu, ļoti melnajiem jokiem un naidu viņš parādīja stipri jaunu un citādāku Dzelzs vīru.

Nopietni, viņš bērnam filmas laikā pasaka: «Reizēm tēvi mēdz mūs pamest, neesi tāds mīkstais»

(angliski: «Dads leave sometimes. Don’t be a pussy about it»).

Arī Gajs Pīrs un nule par nīstāko Holivudas zvaigzni paziņotā Gvineta Paltrova (Gwyneth Paltrow) bija lieliski. Pārējie aktieri savā ziņā tika nostumti otrajā plānā, bet sajūta, ka šoreiz tas tika izdarīts apzināti no režisora puses, jo viņš vēlējās koncentrēties uz svarīgāko, tai skaitā arī aktieriem un to tēliem, neko lieki nesarežģījot.

Šajā, teorētiski noslēdzošajā «Dzelzs vīru» sērijā katrs dialogs ir pārdomāts. Katrs specefekts un kaujas mirkļi ir īpaši pārdomāti, jo īpaši vēlos akcentēt epizodi, kurā Tonijs Stārks ir spiests cīnīties ar sliktumiem tikai ar dzelzs roku un kāju vien.

Savā ziņā šis stāsts ir par mūsu supervaroņa dilemmu - kas tad īsti ir supervaronis, viņš pats vai viņa izgudrotās bruņas. Vai arī bez bruņām viņš būs supervaronis un vai viņš spēs no tām atteikties. Šī filma ir par to, kas tad mūs padara īpašus - prāts, kas ir ļāvis izgudrot ieroci, vai pats ierocis.

Laikam drusku ieskrējos. Nobeigumā vēlos teikt, ka šī filma ir lieliska izklaide kā mazam, tā lielam. Obligāti skatāma uz kino ekrāniem. Lai arī lielākoties 3D formātā, nevajag bīties, tā nav ne laba, ne slikta šajā formātā. Neko nesabojā un neko arī diži neuzlabo. Vai mēs sagaidīsim vēl kādu «Dzelzs vīru»? Domāju, ka noteikti. Pēc filmas titros parādās teksts «Iron Man Will Return», domāju, ka tulkojums šajā gadījumā ir lieks.

Noteikti viena no šā gada labākajām filmām šobrīd. Jāredz!

Vērtējums: 9.5/10