Pēc simtās minūtes kino jāpamet.

Apraksts: Lūks (Oskara ieguvējs Raiens Goslings) ir bīstamu motocikla triku meistars, kas kopā ar ceļojošu šovu braukā no pilsētas uz pilsētu. Braukdams cauri Šenektedijai, Ņujorkas štatā, viņš cenšas atjaunot attiecības ar bijušo mīļāko Rominu (Eva Mendesa) un uzzina, ka tai viņa prombūtnes laikā piedzimis abu dēls Džeisons. Lūks nolemj pamest klaidoņa dzīvi un gādāt par jauniegūto ģimeni. Viņš atrod automehāniķa darbu. Redzot, kādi ir Lūka mērķi un talanti, viņa darba devējs Robins (Bens Mendelsons) piedāvā iesaistīties fantastiskā banku aplaupīšanā. Tagad Lūks nonāk godkārīgā policista Everija Krosa (Oskara ieguvējs Bredlijs Kūpers) redzeslokā. Arī Everijs, kurš vada vietējo policijas iecirkni, bet kurā toni nosaka nekrietns un pērkams policists Deluka (Rejs Liota), cenšas sabalansēt darba pienākumus ar ģimenes dzīvi, pie kuras pieder viņa sieva Dženifera (Rouza Bērna) un dēlēns Eidžijs. Sekas, ko nesīs Everija satikšanās ar Lūku, radīs atskaņas nākamajā paaudzē un abu dēliem, Džeisonam (Deins Dehāns) un Eidžijam (Emorijs Koens) būs jāsaņem liktenīgais kopīgais mantojums.

Pārdomas: «Ņujorkas ēnā» ir stāsts par mūsu dzīvi un lēmumiem, kurus dzīves laikā pieņemam, un kā tie ietekmē apkārtējos cilvēkus. Jo īpaši mūsu atvases. Šī filma ir par likteni, taisnīgumu, morāli un rūpēm par bērniem. Laikam jau vienā vārdā aprakstīt to būtu daudz vieglāk, proti, šī filma ir par dzīvi. Šoreiz lielisku aktieru izpildījumā.

Šī filma patiesībā sastāv no trīs dažādiem stāstiem, kas savā starpā ir vienoti. Tā ir skarba ģimenes drāma par atbildības uzņemšanos un sevis mainīšanu, tā ir krimināla drāma par korumpētiem policistiem un jauniešu dzīvi. Katrs no šiem stāstiem ir īpašs un gudrs, bet beigas diemžēl varēja arī nerādīt.

Galvenokārt tāpēc, ka lielāko filmas daļu tēlo lieliski aktieri. Ja Raiens Goslings, Eva Mendesa, Bredlijs Kūpers, Rejs Liota un citi pieredzējuši aktieri šo filmu arī padara īpašu, tad diemžēl jaunie aktieri Deins Dehāns un Emorijs Koens vienkārši uz viņu fona pazuda.

Piekrītu daudziem kino kritiķiem, kas apgalvo, ka filma ir par īsu un par garu.

Dīvaini skan, vai ne? Bet tā ir. Šie stāsti ir tik dziļi un nopietni, ka ar divām stundām ir par maz, lai par tiem kārtīgi pastāstītu, patiesībā katru no šiem stāstiem varētu pārvērst par atsevišķu filmu. Kopā liekot, tos nācās drusku sasteigt, šoreiz uz trešā stāsta rēķina. Tātad varētu iztikt bez noslēdzošās daļas vai arī veidot to vienkārši trīs stundas garu. Patiesībā tā arī ir vienīgā pretenzija, kas man pret filmu izveidojās.

«Ņujorkas ēnā» ir ļoti gudra un interesanta drāma, bet es neieteiktu to apmeklēt dāmām, kuras iet tikai Raiena Goslinga dēļ, un vīriem, kas dodas aplūkot Evas Mendesas apaļumus. Šo filmu iesaku apmeklēt cilvēkiem, kuriem «garšo» gudrs un prātīgi veidots kino par teorētiski pašsaprotamām lietām, kas mēdz iziet no rāmjiem.

Vai obligāti skatīties kinoteātrī? Teorētiski visas filmas tiek veidotas, lai skatītājs tās skatītos kinoteātrī, bet «Ņujorkas ēnā» specefekti un tamlīdzīgi brīnumi nav manāmi, tāpēc šo filmu var baudīt arī mājās, protams, kad būs pieejams DVD vai kāds cits iegādājams formāts.

Vērtējums: 7,5/10