TVNET ar grāmatas izdošanas ceļu iepazīstināja apgāda “Zvaigzne ABC” galvenā redaktore Ilze Briģe. Cilvēks, kam grāmata tapusi par dzīves neatņemamu sastāvdaļu, jo kā nekā apgādā nostrādāti jau trīsdesmit gadu!

• Izdevniecība "Zvaigzne" pastāv jau kopš 1966. gada. SIA "Apgāds Zvaigzne ABC" nodibināta un reģistrēta 1993. gada 6. oktobrī.

• Tas ir lielākais grāmatu izdevējs Latvijā.

• Apgāda "Zvaigzne ABC" darbības virzieni ir mācību grāmatu, izziņas literatūras, bērnu literatūras un daiļliteratūras izdošana un tirdzniecība.

• Šobrīd apgādam ir 29 grāmatu veikali – pieci Rīgā, pārējie dažādos Latvijas novados.

Ierodamies apgādā “Zvaigzne ABC” Valdemāra ielā agrā rīta stundā, bet šeit jau visur dip darbinieku steidzīgie soļi. Kā skudriņas lielais cilvēku pūlis (apgādā strādā ap simts darbinieku) izklīst redakciju gaiteņos, katrs ieņemot savu vietiņu, un “grāmatu ražošanas skudru pūznis” sāk aktīvi darboties. Un ne velti, jo darba ir patiesi daudz un šajā jomā nekas nedrīkst gaidīt – ja ir termiņi, tie ir dzelžaini jāievēro.

Redaktors – ne tikai burtu un satura gans...

“Katrai grāmatai ir savs ceļš, un tas savā veidā ir unikāls. Protams, šis ceļš nav viegls, jo katrs etaps, kas jāiziet līdz grāmatas palaišanai uz druku, ir ārkārtīgi būtisks un neaizstājams,” ar grāmatu izdošanu sāk iepazīstināt galvenā redaktore Ilze Briģe. Pašlaik redakcijās strādā 45 redaktori, taču šis amats neaprobežojas vien ar grāmatas tekstu pieskatīšanu – tas sevī ietver daudz vairāk. “Redaktors nestrādā tikai ar tekstiem, viņš organizē visu projektu, grāmatas izdošanas procesu. Palīdz izvēlēties māksliniekus, organizē autorkolektīvus utt. Darba ir ļoti daudz – tie ir grāmatas saimnieki no sākuma līdz tipogrāfijai,” par redaktora amatu stāsta Ilze.

Vidēji katras grāmatas izdošanā strādā 4-5 cilvēki, bet ar mācību grāmatām veselas cilvēku grupas.

“Ir jau, ir reizes, kad tu, kā redaktors sesto reizi pārlasot darbu, neredzi vairs to, kas jāredz. Arī korektori, kuri lasa divas reizes, var kļūdīties un redzēt to, ko grib redzēt. Ir bijuši brīži, kad kļūdiņa paliek "Zvaigznes" logo un neviens to neredz,” smejas Ilze.

Vai latviešiem nav oriģinālliteratūras? Ir!

Lai rastos priekšstats par grāmatas izdošanu, Ilze pastāsta par vienkāršāko ceļu. Kad autors ir uzrakstījis romānu, visbiežāk tas tiek paziņots ar vēstuli – pieteikumu. “Protams, mēs vēlamies šo darbu izlasīt, ko arī dara vairāki cilvēki. Vērtējam darba literāro vērtību un vai tas tirgū aizies. Kad izlemjam, ka darbs mums der, slēdzam ar autoru līgumu. Tad jau darbs aiziet pie redaktora, māksliniekiem. Samaketējam paši, un tad pēc neskaitāmām pārbaudēm grāmata tiek nosūtīta uz tipogrāfiju,” tipiskāko grāmatas ceļu apraksta Briģe.

Grāmatas tiek izdotas arī pēc konkursa atlases, kurā aizklātā balsojumā uzvar kāds konkrēts autors. “Paši mēs organizējam jau kuru gadu konkursu – latviešu rakstnieki bērniem un jauniešiem. Pirmajā gadā saņēmām pat ap 200 pieteikumu! Komisijā mums ir rakstnieki, žurnālisti, arī, protams, auditorija – jaunieši. Un pēc izlasīšanas, balsošanas tiek noteikts autors, kuru izdosim,” procesu apstāsta Ilze. Vairākus gadus pēc kārtas sevi pierādījusi ir Laura Dreiže, kura pirmo grāmatu “Pūķa dziesma” sarakstīja 16 gadu vecumā.

“Man ļoti žēl, ka sabiedrībā radies priekšstats, ka mums pašiem nav savas oriģinālliteratūras. Tās ir muļķības! Ir mums savi rakstnieki un pat ļoti labi!”

Enciklopēdijas, mācību grāmatas – darbs vairāku gadu garumā!

Šīs grāmatas apgāda darbinieki organizē paši, kas ir nenormāli laikietilpīgs un pedantisks darbs. Ja ko tādu uzņemies – kļūdas pieļaut nedrīkst! “Mēs radām ideju, izstrādājam koncepciju un tad sākam veidot pašu projektu. Pieaicinām autoru grupas,” pavēsta Ilze.

Mācību grāmatas mums veido skolotāji, konkrētās zinātnes profesori, eksperti. Šādas grāmatas top 2-4 gadus.

Sarežģīts process ir enciklopēdijas vai vārdnīcas izdošana, ko reti vairs kāds dara Latvijā. Enciklopēdijām vai ceļvežiem tiek piesaistīta milzu komanda – biologi, fiziķi, ķīmiķi, ģeologi utt. “Ne vien enciklopēdijas, bet vispār katra autora darbu mēs pārbaudām – neuzticamies autoram nedz faktos, nedz datos. Jā, tas skan neiespējami, bet,

tiklīdz mazākās aizdomas, tā meklējam un pārbaudām personvārdus, vietvārdus... Esam vecā kaluma skola,

rūdījums, kas blusu garām nepalaidīs,” pasmaida redaktore.

Jāizdod arī pasaules mode – kaut vampīrsāga šķita šausminoša!

Literatūra tulkošanai tiek izvēlēta, daudz smeļoties informāciju lielajās grāmatu izstādēs un gadatirgos. “Braucam uz Londonu, Boloņu, Frankfurti. Daudz lasām, meklējam internetā, ārzemju presi studējam, konsultējamies ar lasītājiem. Ar mums arī strādā partneri Eiropā un aģentūras, kuras piegādā piedāvājumus tulkojamai literatūrai,” skaidro redaktore. Ilze arī nenoliedz, ka grāmatu pasaulē pastāv modes lietas – piemēram, vēl aizvien karstais “fantastikas žanrs”. “Jāatzīstas, mēs no sākuma šaubījāmies par vampīru sāgas izdošanu, bet, aizbraukuši uz Gēteborgu, redzot, ka katras meitenes rokā ir šī grāmata, – vairs nešaubījāmies! Tas pats notika ar Lārsona triloģiju, "Bada spēlēm" – šie visi ir laimīgie gadījumi,” uzsver grāmatu pazinēja.

Grāmatu cena Latvijā uzskatāma par zemu!

“Lasītāju skaita ziņā mēs esam ļoti mazs tirgus, turklāt vien puse no šā skaita lasa latviešu valodā. Ja salīdzina ar Eiropu, grāmatu cenas Latvijā nav augstas, pat ļoti zemas... Jo tipogrāfiskās izmaksas jau neatšķiras no to cenām Eiropā,” par grāmatu cenu stāsta redaktore. Par katras grāmatas izdošanu apgāds maksā autortiesības procentos par katru pārdoto grāmatu. Par ārzemēs iepirktajām tulkotajām grāmatām maksājam arī avansu, kas nereti veido diezgan lielu summu. “Neviens par velti neko nedos,” - tā Ilze.

Kā apgalvo Ilze, apgāda darbinieki jau pūlas grāmatu cenu jebkādi samazināt. "Kaut vai - mēs paši ļoti daudz fotografējam, esam izveidojuši savu bilžu arhīvu. Smejamies, ka nu jau ceļojums nepaiet tikai laiskumā, bet arī apgādam fotografējot visu, ko redzam, – un no tiesas tas noder. Un autortiesību miljoni nav jāmaksā!” viltīgi atklāj Ilze Briģe. Viesojoties pie māksliniekiem bēniņstāvā, varam manīt, ka nule tapusi burvīga recepšu grāmata, - un ko domājat?

Visas receptes arī izmēģinātas, ēdieni sabildēti un nu jau gardi notiesāti! Ne vien divi, bet pat trīs zaķi te nošauti! :)

Ik dienu “piedzimst” pusotra grāmata!

Latviešu oriģinālliteratūru parasti tiražē 1000 – 1500 eksemplāros, reizēm vairāk, reizēm mazāk, mācību grāmatas lielākā skaitā. “Cik vajadzēs, izskaitļot var dažādi. Viens ir mūsu pieredze, otra lieta – mēs arī visu redzam grāmatvedības uzskaitē, cik kurā vietā ir pārdots. Protams, gadās visādas krīzes, kuras nu nekādi neparedzēsi,” par tirāžu zina stāstīt Briģe.

Kā lielu atvieglojumu ražošanas procesā redaktore min digitālās drukas parādīšanos, kas krietni atvieglo procesu: vajag piedrukāt vēl 150 grāmatas vai pat vienu – lūdzu!

Pagājušajā gadā izdotas 595 grāmatas, kas aptuveni nozīmē 1 – 1,5 grāmata dienā.

“Treknajos gados jau izdevām vairāk nekā 600 izdevumu,”atceras Ilze.

Retais, tīrais nacionālais bizness. Vieta inteliģencei!

Staigājot pa apgāda redakcijām, sāk griezties galva – tik daudz cilvēku, tik daudz darbīgu roku, ideju, projektu... Katrā telpā sava atmosfēra, smarža. Filozofu stūrītis, valodnieku komanda, korektori, mākslinieki, maketētāji, mazo bērnu grāmatiņu pārzinātāji, daiļliteratūras meitenes, mācību līdzekļu eksperti, enciklopēdiju sastādītāji, biologi, zoologi, psihologi... Vēl un vēl – pat nezinu, kādas profesijas nosaukumu šeit neizdzirdēju. Tik liels prieks, ka tik daudziem cilvēkiem šeit ir darbs!

"Sabiedrībā valda naivs un maldīgs uzskats, ka grāmatu izdošana tāds nieks vien ir – paņem, iztulko, nosūti, nodrukā. Tas ir maldīgi – paši jau redzat, cik cilvēku ir jānoslogo, lai darbs nestu augļus. Mums ir daudz darba!

Esam centušies šos 20 gadus uzturēt kvalitāti. Turklāt tik daudziem cilvēkiem šeit ir darbs – es pat teiktu, inteliģencei. Darbs nav viegls, tas ir ļoti pedantisks un skrupulozs, ne katrs tam der.

Darbā jābūt arī precizitātei, organizatora talantam un spējai sastrādāties komandā. Mums šādi cilvēki ir, un tas mūs padara par vēl lielāku nacionālu vērtību Latvijā!” ekskursijas nobeigumā pauž apgāda galvenā redaktore.

Par apgāda ikdienas gaitām skaties arī pievienotajā galerijā!

Paldies grāmatu apgādam “ZVAIGZNE ABC”, īpaši Ilzei Briģei un Gintam Balodim! Nākamajā rakstā ciemosimies tipogrāfijā!