TV raidījumu vadītāja, dejotāja un horeogrāfe, arī divu bērnu māmiņa Liene Stepena jau piecus gadus dzīvo Igaunijas galvaspilsētā Tallinā. Tiesa gan, pēdējā laikā Lienes dzīve paiet starp divām valstīm un arvien biežāk viņas ģimenē aktuāls kļūst jautājums par atgriešanos uz dzīvi Latvijā. Liene Rīgā jau deviņus gadus darbojas teātrī «Zīļuks», kur ir ne tikai horeogrāfe, bet arī režisore. Viņas iestudētā izrāde «Glābējsilīte» ieguvusi pat pirmās pakāpes diplomus Sanktpēterburgas teātra festivālā un Polijā.
Liene Stepena plāno ar ģimeni pārcelties uz Latviju (9)
Par savām darba gaitām Liene stāsta: «Teātrī «Zīļuks» sāku strādāt, kad vēl mācījos Latvijas Kultūras akadēmijā. Šis jau būs devītais gads. Sākumā vadīju tikai kustību nodarbības, tad pamazām sāku iestudēt dejas un jau vēlāk veidoju horeogrāfiju bērnu izrādēm.
Pirmā izrāde, kurā režisore Laura Paegle mani uzaicināja darboties kā horeogrāfi, bija Annas Brigaderes luga «Sprīdītis», tad sekoja «Mazā raganiņa», «Mauglis» un citas izrādes. Pirms trim gadiem režisore iedeva man Pētera Plakida mūziku H.K.Andersena pasakai «Alvas zaldātiņš» un ieteica izveidot tieši dejas izrādi. Ar «Alvas zaldātiņu» piedalījāmies dažādos festivālos un guvām atzinīgus vārdus no žūrijas.
Pagājušogad, lai varētu piedalīties festivālā «Rīga spēlē teātri» un lai atkal par sevi atgādinātu ārzemju teātra festivālos, izveidoju dejas izrādi «Četras balsis». Šī izrāde guva pirmās pakāpes diplomu Sanktpēterburgas teātra festivālā un Polijā.
Ideja dejas izrādei «Glābējsilīte» jeb «Baby box» šogad radās palēnām. Tā sakot, darba procesā. Ar meitenēm, kuras ir kustību teātra pamatsastāvā un ar kurām esam kopā jau no manas pirmās dienas teātrī, parasti sanākam kopā un gribot negribot kaut kas rodas. Viņas mani iedvesmo, un viss notiek pats no sevis.
«Glābējsilīte» ir izrāde par piecām meitenēm, kuras satiekas bērnunamā. Katrai no viņām ir savs stāsts, kā viņas tur nokļuvušas. Izrādē ir gan smiekli, gan asaras, gan tikšanās un šķiršanās, bet visa pamatā ir cerība. Cerība nākotnei. Šīs izrādes tapšanā liels paldies jāsaka projektam «Baby box» un tā autoriem, jo esmu no viņiem smēlusies idejas savam darbam,» par savu profesionālo darbību stāsta Liene.
Tiesa gan, sabiedrībā mazāk zināms ir fakts, ka Liene darbojas arī kā režisore. «Veidojot horeogrāfiju, katra kustība ir pamatota un ar savu ideju. Un, ja reiz man ir skaidra doma, par ko būs darbs, atliek vien salikt kopā stāstu. Un viss «kaifs» ir tajā, ka rezultātā tu skaties uz darbu un saproti, ka tā taču ir daļa no tevis. Deja ir tāda, kāds esi tu pats,» viņa paskaidro.
Teātrī «Zīļuks» Liene iesaistās arī dažnedažādos tehniskos darbos. «Pie mums teātrī visi dara visu. Katrs mazais aktieris piedalās rekvizītu kārtošanā, kostīmu gludināšanā un zāles sakārtošanā. Šeit visi ir kā viena liela ģimene jeb viena komanda, un tajā liels nopelns ir režisorei Laurai Paeglei.
Ja mēs tagad dzīvotu Rīgā, es noteikti arī savus bērnus vestu uz «Zīļuku». Protams, ne katram ir aktiera talants, bet tas, ko māca šeit, bērnam dzīvē noteikti noderēs. Tā ir drosme izpausties, argumentēt savu viedokli, prasme strādāt komandā un komunicēt, būt radošam un atbildīgam. Šeit katrs bērns tiek uztverts ka personība,» skaidro Liene Stepena.
Liene ar ģimeni – vīru, Latvijā pazīstamo gaismu mākslinieku no Igaunijas Igoru Kapustinu, bērniem Darju un Danielu Tallinā dzīvo jau piekto gadu. Kā viņa pati atklāj, no Rīgas abi ar vīru tā arī nav bijuši pavisam prom. «Ne tikai man ir darbs Rīgā, bet nu jau kādu laiku pastāvīgi Rīgā strādā arī mans vīrs, tādēļ ceļojam katru nedēļas nogali no vienas valsts uz otru. Dzīvojam Tallinā, bet strādājam Rīgā. Patiesībā arvien vairāk un vairāk Rīga «sauc» mūs atpakaļ, un es domāju, ka tuvākajā nākotnē pārcelšanās atpakaļ uz Latviju ir diezgan reāla,» viņa atklāj.
Arī Tallinā Liene vada deju nodarbības divās deju studijās piecas reizes nedēļā. «Piedalos dažādos deju projektos un apmeklēju meistarklases. Skatuve joprojām mani vilina!» piebilst Liene.