Jāņa Norda panākumi Eiropā ir milzu solis priekš latviešu kino.

Apraksts: «Mammu, es tevi mīlu» ir dinamisks attiecību trilleris par trīspadsmitgadīgu Rīgas skolnieku Raimondu un viņa māti. Kāda šķietami nenozīmīga piezīme skolā iesāk piedzīvojumiem bagātu nedēļu Raimonda dzīvē. Raimonds aizbēg no mājām, iekuļas apšaubāmā afērā ar prostitūtu, nonāk policijas redzeslokā un visbeidzot atrisina samilzušo konfliktu gan ar mammu, gan savu labāko draugu.

Pārdomas. Man bija tas gods fotografēt dažas ainas no šīs filmas uzņemšanas, tāpēc jau labu laiku bija neviltota interese, kas tad tur īsti galarezultātā sanāks. Un sanāca labi, bet vienkārši. Mūsu kino skatītājs ir izlutināts ar graujošiem «bojevikiem» un sirdi plosošām drāmām, un mēs esam aizmirsuši, ka filma var būt vienkārši forša. Un tieša. Tāpēc pirms «Mammu, es tevi mīlu» skatīšanās nevajag gaidīt Holivudas cienīgu šaudīšanos vai Francijā ražotu drāmu.

Lai arī «Mammu, es tevi mīlu» ir stāsts par mātes un dēla attiecībām, režisors Jānis Nords atgādina par ļoti nopietnu un aktuālu problēmu, proti, bērnu uzvedība skolā, mājās un vispār.

Šajā filmā, tieši tāpat kā uz ielas vai tramvajā, bērni nesaka viens otram «klau, es te nedarbu sadarīju, būs nepatikšanas mājās», bet gan tieši un rupji, kā ir patiesībā «es savārīju sūdus, dabūšu pi*di».

Mājās bērni tā nerunā, jo tur viņi tiešām dabūtu pi*di, bet skolā un uz ielas gan. Manuprāt, tā ir problēma. Otra, tikpat aktuāla problēma ir bērnu meli. Skolā pasaka vienu, mājās pavisam ko citu un rezultātā tiek sveikā cauri. Protams, problēma nav pašos bērnus, bet gan to vecākos un audzināšanā ģimenē. Tā ir tēma, par kuru katrai ģimenei der lieku reizi padomāt.

Šis stāsts ir par trīspadsmitgadīgo Raimondu, kuram viss sākas ar vienkāršu un stulbu piezīmi, bet, nevēloties riskēt saniknot māti, viņš piezīmi izplēš. Tālāk turpinās meli aiz meliem, sakritības un neveiksmes, kas noved viņu milzu nepatikšanās. Sīkāk nestāstīšu, bet šī filma ir lielisks paraugs visiem bērniem, lai viņi redzētu no malas, cik stulbi izskatās meli un kā tas viss var beigties.

Meli nevar turpināties mūžīgi.

Vienmēr un visiem pienāk brīdis, kad jākļūst pieaugušam un jāpieņem nopietni lēmumi. Raimonds pierāda, ka spēj būt pieaudzis, un ķeras pie problēmu risināšanas.

Un beidzas viss vienkārši, nepatikšanas ir jāatrisina un no kļūdām jāmācās. Un māte savu bērnu mīlēs, lai kāds viņš būtu, un otrādi.

Milzīgs prieks par mazajiem aktieriem, īpaši Kristoferu Konovalovu, kurš patiesībā ir vienkāršs zēns no Cēsīm. Viņa tēlojums ir dabisks, nesamākslots. Ja godīgi, no viņa der pamācīties daudziem mūsu pieredzes bagātajiem aktieriem. Patiesībā Jānis Nords ir riskējis ar aktieru izvēli un vairākas svarīgas epizodiskas lomas filmā atveido savas profesijas patiesi pārstāvji - policisti, ārsti, skolotāji, orķestra dalībnieki, kā arī 6.vidusskolas direktors un diriģents Haralds Bārzdiņš. Tomēr tas ir atmaksājies un šie cilvēki ir notēlojuši lieliski.

Ne par daudz, ne par maz, laba un vienkārša latviešu filma. Es nevarētu teikt, ka par to ir vērts tērēt milzu naudu un obligāti apmeklēt kinoteātrī, tomēr tā viennozīmīgi ir redzēšanas vērta.

Vērtējums: 7/10