Kanāls «National Geographic» svētdien, 3.martā, pulksten 19.00 Latvijas skatītājiem piedāvā noskatīties dokumentālo drāmu «Nogalināt Linkolnu», kuras aizkadra tekstu ierunājis populārais Holivudas aktieris Toms Henks.
Dokumentālās filmas «Nogalināt Linkolnu» Latvijas pirmizrāde
Balstoties uz reāliem notikumiem, filma aizraujošā kriminālžanra stilā stāsta par izcilā ASV prezidenta Abrahama Linkolna dzīves pēdējām dienām un sazvērestību, ko pret viņu sarīkoja verdzības atcelšanas pretinieki.
Filmas producenti ir brāļi Ridlijs un Tonijs Skoti, bet aizkadra tekstu ierunājis aktieris Toms Henks. Prezidentu Abrahamu Linkolnu filmā atveido aktieris Billijs Kempbels, bet viņa slepkavu - Džese Džonsons. Divas stundas garā filma uzņemta pēc bestsellera «Nogalināt Linkolnu: Šokējošais atentāts, kas uz visiem laikiem izmainīja Ameriku» motīviem. Grāmatas autors ir ziņu kanāla «Fox News» diktors un komentētājs Bils O'Reilijs.
«Būtu dīvaini sacīt, ka Linkolna nogalināšana ir nezināms notikums, taču tāds tas arī varētu būt.
Sazvērestības izsmalcinātība un vēriens, kā arī cilvēka dabas atkailināšana
ir mūžīga tēma, tāpēc jābrīnās, kā šo ievērojamo traģēdiju ir bijis iespējams izstāstīt pāris teikumos. Linkolna nogalināšana nav vienkārši mūsu vēstures daļa - tā raksturo mūsu amerikānisko dabu - toreiz, tagad un vienmēr,» filmas vēstījumu komentēja aktieris Toms Henks.
Filmas pasaules pirmizrāde notika šā gada 17. februārī, visai zīmīgā datumā - dienā, kad Savienotajās Valstīs atzīmē Prezidenta dienu.
Linkolns bija 16. ASV prezidents laikā no 1861. gada 4. marta līdz 1865. gada 15. aprīlim, kad tika nogalināts atentātā. Linkolns, kurš tika dēvēts arī par godīgo Eibu, savas prezidentūras laikā dedzīgi cīnījās par verdzības atcelšanu un demokrātijas ideāliem.
Linkolnu Vašingtonas Forda teātrī nogalināja viens no tolaik pazīstamākajiem Vašingtonas aktieriem, 26 gadus vecais Džons Vilkss Būts, kurš bija konfederātu atbalstītājs ASV pilsoņu karā. Iezadzies prezidenta ložā, viņš no tuva attāluma ar pistoli iešāva Linkolnam galvā. Pēc tam Būts izlēca no ložas uz skatuves un latīniski iesaucās «Sic semper tyrannis!» (Tā notiek ar tirāniem!) - šādus vārdus esot teicis Brūts pēc Cēzara nogalināšanas.
Pēc atentāta Būts aizbēga uz ASV dienvidu štatu Mērilendu, bet pēc tam uz Virdžīnijas štatu. Divpadsmit dienas vēlāk tur viņu, pretēji komandai saņemt gūstā dzīvu, nošāva unionistu kareivis Bostons Korbets. Astoņi citi atentāta dalībnieki tika tiesāti, no tiem četri pakārti.