28. martā plkst. 19:00 Andreja Platonova komēdija «Muļķi perifērijā».

Mazpazīstamajā Andreja Platonova lugā viss ir paradoksāli: varoņi ir neveikli, sižets ir anekdotisks, un komisms pēkšņi vairs neliekas tik komisks. Pilsonis Bašmakovs, kurš vienmēr ir respektējis un ievērojis likumu, pārliecina mātes un zīdaiņu aizsardzības organizāciju, tā dēvēto komisiju OHMATMLAD, lai tā izsniedz atļauju veikt abortu viņa sievai Marijai Ivanovnai. Viņš uzskata, ka sevi kā tēvu ir realizējis jau savā pirmajā laulībā, un Marija pati sapņo aizbēgt prom uz mežu, lai kļūtu par barvedi, bet komiteja izlemj, ka Marijai bērns ir jādzemdē, lai vairotu iedzīvotāju populāciju. Vienu absurdu nomaina otrs, un visu šo ārprātu papildina fakts, ka visi komitejas locekļi varētu būt iespējamie bērna tēvi.

Šodien Andreja Platonova komēdija «Muļķi perifērijā» ir viņa dzimtās Voroņežas pilsētas Kamerteātra vizītkarte. Scenogrāfs Jurijs Sučkovs (Pēterburga) scenogrāfiju ir veidojis pēc izcilā abstrakcionista Marka Rotko darba motīviem. 2012.gadā iestudējums «Muļķi perifērijā» tika izvirzīta Nacionālajai teātra balvai «Zelta maska» nominācijās «Labākā mazas formas izrāde» un «Labākais režijas darbs».

29. martā plkst. 19:00 pēc Anatolija Marienhofa romāna versijas «Ciniķi»

Šī Anatolija Marienhofa romāna versija, kuru veidojis Voroņežas Kamerteātris, ir smaga, pat brutāla. Pilsoņu kara un Jaunās Ekonomikas politikas sākumā, laikā, kad sabiedrībā cilvēku savstarpējās attiecībās valdīja dažāda veida grūtības, kanibālisms un niknas spekulācijas, Vladimira un Olgas stāsta dīvainā mīlestība ir rosinoša. Abi varoņi pārstāv inteliģenci, ir labi izglītoti un neiederas sabiedrībā, kas viņus ieskauj. Režisors rosina diskusiju par tēmu Krievijas inteliģences līdzāspastāvēšana mūsdienu valsts varas pārstāvjiem, līdzīgi romāna risinātajai tēmai par Marienhofa laika varas kungiem un citiem cilvēkiem, – un galu galā kļūst skaidrs, ka, iespējams, cinisms ir vienīgais instruments pašaizsardzībai šādos apstākļos. «Ciniķi» ir izrāde, kas aizrauj, sāpina un padara neiespējamu dvēseliski apcerēt, kas notiek uz skatuves, tā, it kā skatītājiem ar to nebūtu nekāda sakara... Scenogrāfs - nopelniem bagātais krievu mākslinieks Nikolajs Simonovs.

30. martā plkst. 19:00 Aleksandra Ostrovska komēdija «Ienesīgā vieta»

Režisora Mihaila Bučkova, iespējams, visaktuālākais sniegums ir Aleksandra Ostrovska komēdija «Ienesīga vieta». Šis mūžīgais krievu stāsts mums vēstī par lugas galvenā varoņa Žadova morālo izvēli – tīra sirdsapziņa vai karjera? Ņemt kukuļus vai smagi strādāt, nespējot izlauzties no nabadzības?

Tomēr jums nav ko redzēt šajā izrādē, ja esat agrāko laiku mīļotāji un cerat izbaudīt aizgājušo laiku naftalīna atmosfēru: jūs neredzēsiet ne mežģīņotas mantiļas, ne frakas. Tomēr tas ir tikai virspusēji, ka «Ienesīga vieta» Voroņežas Kamerteātra izpildījumā ir par 2013.gada cilvēku, jo galu galā nav tādu robežu «2013», ir tikai modīgi uzvalki un sezonas hiti. Ja Ostrovska lugā darbinieks Jusovs dejo restorānā pie mūzikas kastes, Bučkova interpretācijā viņš dzied karaoke bārā. Vīrieši ir rotaļlietas pekles spēku rokās, ko pārstāv sieviešu tēli izrādē, un šie spēki pārvērš viņus «ienesīgās pozīcijās». Lai gan visi tēli ir mūsdienīgi un mums atpazīstami, šajā Voroņežas Kamerteātra izrādē viņi līdzinās apburtiem pasaku varoņiem, bet nav brīnumaino burvju, kas tos atburtu. Fināla frāze «Samierinieties!», ko izrunā lugas varone eņģeļa balsī, nozīmē abus – «samierinieties!» un «nekustieties» – dzīvojiet saskaņā ar esošajiem likumiem.

Aktieriem izdevies radīt spilgtus tēlus, un izrāde kopumā atstāj spēcīgu iespaidu ar pārliecinošu māksliniecisko sniegumu.

31. martā plkst. 19:00 Rolanda Šimmelpfenninga drāma «Pirms un Pēc»

Drāmā «Pirms un Pēc» ar ekscentriskiem elementiem ir vairāki desmiti unikālu tēlu: «Krikets», «Trīsdesmit gadus vecas sievietes bijušais mīļākais», «Vīrietis ar stiklu», «Sieviete no bāra» u.tml. Tēliem nav vārdu, un viņu katra iekšējā pasaule ir nedaudz kā milzīga gulta, kas aizņem gandrīz visu skatuvi. Ar periodisku skatuves ainu maiņu izrāde atgādina filmu kadrus: aktieri izrunā monologus, tad izsaka kādu repliku trešajai personai, un šī spēle atkārtojas divreiz – it kā šī verbālā šaudīšanās vienam uz otru notiktu no dažādiem skatupunktiem. «Pirms un Pēc» ir stāsts par to, kas notiek ar cilvēku viņa dzīves laikā, kas mainās viņu attiecībās: pirms un pēc pirmā intīmā sakara, pirms un pēc pirmās nodevības utt… Tā ir kliedzoša izrāde par cilvēka iekšējo vientulību un slāpēm pēc sapratnes ar filozofisku ietekmi uz skatītāju.

Par Voroņežas Kamerteātri:

Voroņežas Kamerteātris savu māksliniecisko darbību sācis ar Rasina «Berenika». 1995. gadā par Voroņežas Kamerteātra māksliniecisko vadītāju kļūst K.Staņislavska prēmijai nominētais Krievijas režisors Mihails Bičkovs, plašākai publikai izrādot iestudējumus «Svīre», «Persona» un «Jamais».

Teātris turpina saglabāt labākās Krievijas skatuves mākslas tradīcijas – pārdzīvojumu mākslu, cilvēka gara dzīves pētniecību. Savu nodomu realizēšanai teātris izmanto mūsdienīgu, asu formu. Voroņežas Kamerteātra repertuārā ietilpst gan klasiskā un mūsdienu dramaturģija, gan Krievijas un ārzemju klasiķu darbi.

Voroņežas Kamerteātris ir labi pazīstams Krievijas teātra aprindās, saņem Krievijas Federācijas prezidenta grantu, ir daudzu Krievijas un ārzemju teātra festivālu laureāts un dalībnieks. Vairākkārt ar panākumiem ir viesojies Maskavā, Sanktpēterburgā, Omskā, Jaroslavļā, Rostovā pie Donas, Jekaterinburgā, Sočos.

«Forbes» žurnāls (Krievijā)

Voroņežas Kamerteātri iekļāvis 10 Krievijas interesantāko provinces teātru topā,

kurus noteikti jāapmeklē.

Teātra izrādes vairākas reizes nominētas festivāla «Zelta maska» prēmijām. 2001.gadā par labāko sievietes lomas izpildījumu izrādē «Tēvoča sapnis» festivāla «Zelta maska» ietvaros tika nominēta Tatjana Kutihina. 2012. gadā izrāde «Muļķi perifērijā» tika izvirzīta festivāla «Zelta maska» prēmijai nominācijās «Labākā mazās formas izrāde» un «Labākais režijas darbs».