Šīs grāmatas izdošanu atbalstījis režisors Alvis Hermanis, ziedojot viņam piešķirto Kondrāda Volfa prēmiju. Grāmatā izmantotas fotogrāfijas no Valentīnas Freimanes arhīva.

"Manas paaudzes cilvēki var atskatīties uz gadiem, kuros netrūkst vēsturisku kataklizmu — karu, politisku režīmu maiņu, kur bijušas deportācijas un holokausts, un, protams, atbalsis un sekas personiskajos likteņos. Tas attiecas arī uz manu atmiņu stāstu "Ardievu, Atlantīda!", kas aptver 20. gadsimta 20. un 30. gadus līdz pat 1945. gadam — kara beigām un padomju diktāta ilgtermiņa nostiprināšanās sākumam.

Mana individuālā atmiņu stāsta īpatnība ir tā, ka tas aptver nepierastu dažādību sociālā, nacionālā, ģeogrāfiskā un kultūras jomā.

Mans nolūks ir personisko atmiņu robežās raksturot šīs dažādās vides, kurās es augu, — Parīzes un Berlīnes finanšu buržuāzija un mākslinieku bohēma, īpaši filmu pasauli ar kinovēsturē zināmām personībām, Rīgas ebreju, baltvācu, krievu baltās emigrācijas aprindas un dzīvesveidu, skolas Berlīnē un Rīgā. Un tad visas šīs Eiropas daļas sagruvumu, sapostīšanu un pazušanu nebūtībā kopā ar cilvēku tūkstošiem 1940.—1945. gadā — kopā ar visu to īpato kultūru, kas impregnēja cilvēkus mūsu platuma grādos šajos pirmspadomju gados. Cenšos atdzīvināt savu toreizējo bērna un pusaudzes pasaules redzējumu, bez vēlāko gadu analītisko vēsturisko atziņu ieprojicēšanas.

"Ja nu kādai grāmatai šoziem ir visas izredzes kļūt par vietēja mēroga dižpārdokli, tad tas ir sadarbībā ar Guntu Strautmani tapušais kinozinātnieces Valentīnas Freimanes atmiņu vēstījums "Ardievu, Atlantīda" (Atēna)."

Pauls Bankovskis, "ir"