Edgars Šneps sievai Ivetai ļauj daudz strādāt (41)

Ikdienas skrejošais dzīves ritms kā mūsdienīgai sievietei

Iveta Šnepa sarunā ar dzīvesstila portālu «Sejas» neslēpj, ka bez darba nevar un pēdējā laikā viņa saņem darba piedāvājumus, kas arī sirdij tuvi. Tieši tādēļ Iveta pērnā gada nogalē kļuva par digitālā sieviešu žurnāla «LILLĀ» redaktori. «Mans darbs vienlaikus ir mans hobijs, un tādēļ tas man neatņem enerģiju. Drīzāk ir otrādi, ka darbs vairo manu enerģiju, gan darba sparu, gan sniedz gandarījumu. Mans darba grafiks ir nenormēts. Strādāju visu laiku, kad vien to varu darīt. Nestrādāju vien tad, ja man ir kaut kur jāaizskrien un jāaizved bērni. Īstenībā mans darbs ir ļoti pateicīgs mūsdienām, jo es varu rakstīt no jebkuras vietas, ja vien man ir pieeja internetam,» par savu darba grafiku stāsta Iveta.

Vaicājot Ivetai, vai sievietei, kurai ir stabila ģimene – māja, vīrs un bērni, nenoteikts darba grafiks kādā brīdī nekļūst par traucēkli, viņa atklāj, ka visu izdodas sabalansēt. «Kamēr bērni ir skolā, es varu strādāt. Tad man ir dažas stundas, kad bērni jāaizved uz pulciņiem un nodarbībām, jo, kur mēs dzīvojam, sabiedriskais transports nemaz nav pieejams. Atkal ir vakari, kad varu strādāt. Darbs, paldies Dievam, neatņem man laiku ģimenei. Man ļoti patīk tas skrejošais dzīves ritms. Manuprāt, tas iederas mūsdienu sievietes dzīves ritmā. Es drīzāk būtu neapmierināta, ja sēdētu mājās un neko nedarītu. Protams, ir brīži, kad gribas arī to mieru un atpūtu, un tad arī es sakārtoju savu ikdienas ritmu, lai neko nedarītu. Nu jau kādu laiku ar ģimeni vairs nedzīvojam Rīgas centrā, bet gan privātmājā ārpus pilsētas. Kad viss ir līdz kaklam, varu noslēgt telefonu un baudīt mieru un klusumu savās mājās, kas atrodas pie meža,» skaidro Iveta.

Vīrs domā, ka sieva būs rakstniece

Arī vīrs Edgars neiebilst, ja sieva iegrimusi darbos. «Tagad man ir ļoti daudz jāraksta un jāgatavo dažādi teksti, un vienīgais, ko no sava vīra dzirdēju: «Izskatās, ka tu kļūsi par rakstnieci!» Taču pārmetumus neesmu saņēmusi, drīzāk atbalstu gan no vīra, gan bērniem,» piebilst Iveta.

Lai arī Iveta savulaik Latvijas Universitātē studējusi svešvalodas, arī žurnālistika viņai nav sveša, jo viņas mamma Velta Puriņa ir savulaik populārā «Panorāmas» žurnāliste. «Jā, nu skolā sacerējumos man vienmēr bija augstākās atzīmes. Ar rakstīšanu problēmu man nav un arī fantāzija ir laba. Jaunais darbs ir pirmais nopietnais darbs žurnālistikā, jo līdz tam vairāk darbojos sabiedriskajās attiecībās. Dzīve iet uz priekšu, bet es nemitīgi par sevi atklāju daudz jauna. Savus rakstus vispirms dodu lasīt vīram, jo man ir svarīgs viņa viedoklis,» viņa lepojas ar savu radošo talantu.

Relaksējas privātmājas puķu dobē

Iveta ir īsta galvaspilsētas meitene, kura bērnību, pusaudžu un jaunības gadus pavadījusi Rīgas centrā, bet nu, pārcēlusies ārpus Rīgas, viņa secinājusi, ka lieliski dzīvo bez ierastās kņadas un trokšņiem. «Sākumā likās, ka man nu nekad nebūs ne dārza, ne mājas. Bet ar gadiem domāšana mainās. Arī bērni aug, un viņiem vajadzīga sava vide. Esmu tik laimīga, ka varu stundām ilgi rušināties pa piemājas puķu dobēm un plānot, kur ko stādīšu. Pati braucu uz Baltezera dārzniecību un iegādājos augu stādus,» stāsta Iveta.