Pauls: Dziesmusvētki pārvērsti par visparastāko komercpasākumu

«Esmu latvietis un ļoti cienu Dziesmu svētku tradīciju, bet par ko šie svētki ir pārvērsti? Tas ir visparastākais komercpasākums. Kādreiz diriģenti trīcēja un drebēja, gaidīdami orgkomitejas spriedumu - uzaicinās vai neuzaicinās mani par virsdiriģentu? Tagad diriģents pajautā: cik tu man par to maksāsi? Reklāmās dzirdu, ka tie ir tautas sadziedāšanās svētki, bet repertuārs tiek uztaisīts kā sacensība - kuram komponistam izdosies sacerēt vissarežģītāko dziesmu?» izteicies komponists.

«Dziesmu svētki ir tikai priekš mums, latviešiem, nevajag muldēt, ka ārzemniekos tie izraisa kaut kādas emocijas.

Atceros gadījumu Daugavpilī pirms kāda laika. Vietējie dziesmu svētki. Cilvēki nodziedāja, pieticīgi aplausi. Es dabūju bišķi vairāk. Un tad uz skatuves iznāca viens baltkrievs. Kājas pa gaisu, lustīgas dziesmas, paķēra publiku uz urrā! Un tad atkal mēs - pelēkas skumjas, traģika... Laikam būs jāuzraksta simfonija ar nosaukumu «Latviešu tautas ciešanas». Paskat, 18.novembris, valsts svētki. Svētki! No rīta televīzijā - baznīca. Pēc tam - filma par izsūtīšanu. Vienu citu gadu šajā pašā dienā parādīja kinožurnālus «Padomju Latvija» - tur visi smejas, priecājas, lai dzīvo Staļins! Pēc tam - atkal vilciens, klaboņa, izsūtījums... Protams, vēsture ir jāzina un jāciena, bet vai tad tiešām vismaz valsts svētkos nevarētu iztikt bez nepārtrauktām gaudām?» sūrojies Pauls.

Paulu satrauc konflikti Nacionālajā simfoniskajā orķestrī

Paulu satrauc konflikti Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, kuru nesen pameta galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs Karels Marks Šišons. Viņaprāt,

Latvijā ārzemniekiem nereti nepamatoti tiekot maksātas milzīgas algas.

«Pāris reizes galvenais diriģents te ir parādījies, un viss. Kāpēc mūsu orķestri nevar diriģēt pašu mūziķi? Tie ārzemnieki jau te nedzīvos, viņi tikai algu saņems, turklāt lielu.»

«Un mūsu operdziedātāji? Šeit jau nav viņiem, ko darīt. Paldies Dievam, vairāki ir izgājuši pasaules apritē, bet tajā pašā laikā popmūzikā mums nekas neiet - ne uz Krievijas pusi, ne uz Eiropu. Un neies ar! Tas ir vairāk nekā skaidrs,» turpinājis sūroties maestro.

«Diemžēl ar televīziju viss strauji iet uz leju»

Paulu saērcinājusi arī Latvijas Televīzija un tās Vecgada raidījums. «Daudzi uz tā uzķērās. Bet paskatieties, ko rāda Krievijas kanāli. Tur ir nauda, tērpi, idejas, izpildījums. Es nerunāju par mūziku, jo gaumes ir dažādas. Un kas mums ir?

Mums ir Patmalnieces jaunkundze, kas savos pagrabos atrod sarkanas un zilas lupatas, satin riņķī apkārt, un tā mēs plivināmies tajā televizorā.

Šogad visi imitēja pasaulslavenus mūzikas ierakstus. Par to, protams, var pasmaidīt, bet kas patiesībā notiek?! Acīmredzot paši ar saviem spēkiem neko vairs izdarīt nevaram, tāpēc jāmēģina vismaz parakties zem Blaumaņa. Ko gribēja parādīt? Ka viņš kāds zilais? Un tas notiek rakstnieka jubilejas gadā... Diemžēl ar televīziju viss strauji iet uz leju. Naudas nav, ideju nav.»

Vērtējot Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas iespējamo apvienošanu, Pauls citējis kādu savu paziņu:

«Kas tur var būt, ja apvieno divas plikas pakaļas?»

«Piešķirti 80 000 latu, lai izdomātu, kā to apvienošanu veikt. Iedodiet man tos 80 000, un es uzreiz pateikšu, ko darīt: lieciet mierā gan to Radio, gan to Televīziju,» piebildis komponists.