Šodienas redaktors:
Krista Garanča
Iesūti ziņu!

Fiziski smagās «Sapņu komandas» filmēšanas aizkulises (35)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Santa Sergejeva/TVNET

Kino gardēžu vērtējumam Aigars Grauba un Andrejs Ēķis nodevuši filmu «Sapņu komanda 1935», kas ir pirmā latviešu sporta filma un attēlo mūsu basketbolistu ceļu līdz pirmo Eiropas meistarsacīkšu basketbolā uzvarētāju titulam. Latvijas teātru aktieri, kas filmā atveido pirmās Latvijas valstsvienības izlasi, neslēpj, ka šī filma tapusi fiziski smagi, jo aktieri pamatīgi nokausēti gan basketbola treniņos, gan mačos.

Filmas galvenais varonis - Latvijas pirmās basketbola valstsvienības treneris Valdemārs Baumanis, ko atveido Latvijas Nacionālā teātra aktieris Jānis Āmanis, sarunā ar TVNET atklāj, ka, redzot filmu uz lielā ekrāna, viņam ir divējādas sajūtas. «Vienlaikus esmu saviļņots, bet tajā pašā laikā mazliet bēdīgs, jo daudzi kadri, lai izskatītos spraigāk un labāk, nevarēja iekļūt filmā. Taču saprotu, ka tas ir filmas vārdā, lai ir spraigāk un labāk. Filma ir emocionāli aizkustinoša, it īpaši beigās, kad parāda īsto situāciju, kas ir kara laiks, un parāda, kā izvērtušies filmas varoņu likteņi, tad ir kamols kaklā. Bet šie momenti ir tie, kas dod mums patriotiskuma sajūtu uz priekšdienām,» skaidro galvenās lomas atveidotājs.

Taču filmas pamata sižetā aktieri kārtīgi tiek nodarbināti sporta laukumā, gatavojoties vēsturiskajam basketbola mačam. Arī Jānis

Āmanis teic, ka nekad ar basketbolu un sportu nav bijis uz jūs vai uz tu.

«Es vienmēr esmu bijis pa vidu tam,» viņš nosaka. Šobrīd, kad filma jau nonākusi uz lielajiem ekrāniem, aktieris atklāj, ka basketbols viņu un filmas kolēģus no Latvijas Nacionālā teātra tā iedvesmojis, ka puiši nolēmuši pat uzspēlēt basketbolu amatieru līmenī. «Vajadzēs rīkot basketbola spēles starp teātriem,» viņš piebilst.

Latvijas Nacionālā teātra aktieris Jānis Vimba, kurš filmā attēlo 1935. gada Latvijas basketbola «sapņu komandas» spēlētāju Jāni Lidmani, atklāj, ka aktieri jau reiz mēģinājuši nodoties basketbola spēlēšanai, bet viss beidzies diezgan bēdīgi. «Kādā no treniņiem viens no kolēģiem ieguva nopietnu savainojumu, tādēļ treniņiem tika pielikts punkts,» nosaka aktieris.

Jānis Vimba sarunā ar TVNET atzīst, ka viņam ļoti patīk filmas gala rezultāts. «Teikšu godīgi, ka treniņu process bija fiziski ļoti smags un arī filmēšanas process, jo

basketbola spēles filmējām trīs dienas pēc kārtas pa desmit līdz divpadsmit stundām.

Mums pat filmēšanas laukumā tika izsaukts sporta masieris, kurš pavisam brutāli mūs turēja uz kājām,» nosaka aktieris.

Viņš uzskata, ka Andreja Ēķa un Aigara Graubas jaunā filma ir audzinoša. «Ja salīdzinām ar Holivudas labo klasiku, kad viss beidzas laimīgi uz pozitīvās nots, tad šī filma mūs atgriež realitātē, kur tolaik bija šādas problēmas. Režisors ir uzsvēris, ka tas nebija joks, jo tie bija reāli, dzīvi cilvēki, kuri izdarīja kaut ko lielu, bet vēlāk viņu izdarītais nemaz nebija tik svarīgs, tomēr tajā brīdī – 1935. gadā viņi Latviju pacēla nebijušos augstumos,» savu viedokli pauž Vimba.

Dailes teātra aktieris Intars Rešetins filmā nepārstāv sportistus, lai arī kopā ar aktierim, kas atveido basketbolistus, kārtīgi pasvīdis treniņnometnē. Filmā Intars ir valdības vīrs, kurš kopā ar kolēģiem nevēlējās rast risinājumu, lai finansiāli atbalstītu jaunos censoņus - pirmo Latvijas basketbola valstsvienību, kas sparīgi gatavojās pirmajām Eiropas meistarsacīkstēm basketbolā Ženēvā 1935. gadā.

Rešetins atzīst, ka viņa loma nav no tām labvēlīgākajām, taču vēstures notikumus nevar mainīt. Rešetins jau par savu atveidoto personāžu saņēmis rājienu no dažiem Latvijas populārajiem basketbolistiem – Kristapa Janičenoka un Uvja Helmaņa. «Kavēju pirmizrādi, jo teātrī bija izrāde, kad ienācu zālē, nosēdos brīvajā vietiņā. Beidzas filma, skatītāju zālē iedegas gaisma un visi ceļas kājās, un izrādās, ka esmu nosēdies aiz Janičenoka un Helmaņa.

Viņi, ieraudzījuši mani, iesaucās: «Uhh, tu gnīda!»

Lūk, tā! Neesmu nemaz apbēdināts, jo šī ir mana pirmā kino loma, kurā esmu negatīvais tēls. Man ir tik daudz prototipu, no kuriem varēju mācīties, tāpēc esmu gandarīts par šo lomu. Kino Latvijā ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms, tāpēc tā ir liela uzvara, ja tevi uzaicina filmēties,» atklāj Rešetins.

Nepalaid garām!

Uz augšu