Šodienas redaktors:
Krista Garanča
Iesūti ziņu!

Slucka: dzīva aktierspēle spēj konkurēt ar kino! (11)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: publicitātes

Šodien, 9.11., Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvos īpašā film noir stilistikā veidota izrāde «Zudušo laiku citējot». Kā atzīst režisore Ināra Slucka, izrāde, kas bija viņai liels izaicinājums, ir mēģinājums ar seniem, it kā zudušiem izteiksmes līdzekļiem konstruēt ko jaunu. Te gaidāma divcīņa: kino pret dzīvu aktierspēli - vai šie izteiksmes līdzekļi spēs sadzīvot, vai kāds tomēr ir stiprāks...

Interesanti par izrādi - jau vasarā Nacionālā teātra OKartes Jaunajā zālē tika uzbūvēti septiņi filmēšanas paviljoni un tika nofilmētas vairākas epizodes, izmantojot film noir vizuālo stilistiku. Pārējās epizodes aktieri izspēlēs uz skatuves, kuras scenogrāfiskais risinājums iecerēts kā filmēšanas paviljons.

Film Noir - jēdziens film noir pirmo reizi apritē parādījās Francijā XX gs. vidū. Pamatā tas attiecināms uz Holivudā XX gs. 40. gadu sākumā tapušajām filmām, kuru stilistisko, tematisko, jēdzienisko līdzību pamanīja un definēja nevis to dzimtenē ASV, bet gan Francijā. Šo filmu

raksturīgākās iezīmes ir klaustrofobija, izmisums, nihilisms, atsvešināšanās, varoņu nolemtība,

līdz ar to radot arī atbilstošu vizuālo stilistiku - kontrastējošās gaismēnas, netradicionālu apgaismojumu, grafisko lakonismu.

Raksta foto
Foto: publicitātes

TVNET: Kur radās ideja, ka jāveido šādas vizuālās stilistikas izrāde?

I.S.: Iedvesmojoties no Nicholas Ray filmas «In a lonely place», man radās iecere iestudējuma «Zudušo laiku citējot» pamatā izmantot film noir stilistiku, savienojot to ar teātra estētiku. Patiesībā interese par šo kino radās jau pirms kāda laika, kad mērķtiecīgi vēlējos visas pazīstamākās film noir filmas noskatīties un pārzināt šo kino žanru (piemēram, «Sieviete logā», «Saulrieta bulvāris», «Dubultā apdrošināšana»). Lieliska kino konsultante man bija arī Dita Rietuma. Manuprāt, film noir ir viens no skaistākajiem kino laikmetiem tā attīstības ceļā. Ikvienam iesaku šīs filmas noskatīties.

TVNET: Jūs minējāt, ka izrādes mērķis ir pētīt, vai iespējams līdzāspastāvēt divu veidu tuvplāniem... Ir?

I.S.: Jā, ir! Viens, kuru mēs redzam uz ekrāna, un otrs, ko skatītājs redz dzīvajā, ņemot vērā, ka aktieru darbs mazajos spēles laukumos tiek uzskatīts par aktieru tuvplānu. Sākotnēji es baidījos, kā šie tuvplāni sadzīvos - jo kino ir īpaši spēcīgs, tomēr arī aktiera radošais darbs un dzīvā enerģija ir gana stipri un abi šie izteiksmes līdzekļi spēj dzīvot līdzās, viens otru nenomācot. Stāstu var netraucēti pastāstīt skatītājam.

Raksta foto
Foto: publicitātes

TVNET: Cik liels izaicinājums jums pašai ir šī izrāde?

I.S.: Katrs savs darbs jau ir liels izaicinājums. Tāpat kā «Dauka», arī šī izrāde man ir liels pārbaudījums... Nedaudz bailes mani māca par to, kā ar teātra līdzekļiem izdosies līdzvērtīgi pastāstīt stāstu skatītājam tāpat, kā tas atspoguļots kino, jau ar montāžu...

TVNET: Film noir (tiešais tulkojums - melnā filma), kur radās iedvesma atteikties no krāsām, kas ir tik spilgts izteiksmes līdzeklis? Vai šoreiz krāsas rada šīs spilgtās emocijas, kuras raksturīgas film noir?

I.S.: Ziniet, man vienmēr ir paticis tieši melnbaltais... Patiesībā tur ir tik daudz krāsu, toņu, pustoņu. Vesela gamma! Krāsainais attēls vienmēr izaicina uz sīkām niansēm. Melnbalts ir vēl krāsaināks par krāsaino!

TVNET: Izrādē ir stāsts par scenāristu, kurš jaunajam darbam par galvenajiem varoņiem izvēlas sev zināmus cilvēkus. Laika gaitā notikumi scenārijā un dzīvē saplūst kopā un galvenais varonis top stiprāks par pašu autoru... Kur dzīvē varam novērot šādu scenāriju?

I.S.: Daudzviet. Jebkurš darbs, raksts, glezna, dziesma... Visam ir savs darītājs un autors. Lielisks piemērs: palūkojieties gados veca aktiera sejā - katrā grumbiņā būs redzama daļa no kādas izrādes...

TVNET: Film noir tapa kontekstā ar notikumiem tā laika Amerikā - vai gadījumā apkārt notiekošais mūsu valstī nav arī pamats kādai dzirkstelei, kas aizsvilās, radot šo darbu?

I.S.: Es nevēlētos vilkt paralēles. Vien tas, ka, strādājot pie šā darba, nācās salīdzināt, kas mums ir vēl tāpat un kas ir zudis. Protams, eksistenciālisms ir palicis, taču daudz kas attiecībās ir zudis. Tās nav vairs tik smalkas. Arī pats dzīves plūdums ir mainījies.

TVNET: Kas būtu tas, kam skatītājam jābūt gatavam, dodoties uz izrādi?

Katra izrāde jau ir īpaša. Mans gandarījums būtu tāds, ka skatītājs pēc izrādes vēlas noskatīties kādu no šīm skaistajām film noir filmām.


Aktieri par izrādi:

Aktrise Līga Zeļģe: «Strādājot pie šis izrādes, Ināra mani pamatīgi saslimdināja ar kino pasauli, gan sniedzot apjomīgu priekšstatu par 50. gadu kino, gan dodot iespēju pastrādāt ar lieliskāko operatoru Uldi Janci. Ja līdz šim uzskatīju, ka interesantākā vieta aktierim noteikti ir teātrī, tad tagad man pirmo reizi ir radusies izjūta, ka es gribētu filmēties… Ir tapusi brīnišķīga izrāde, darbā pie kuras es ne tikai kā aktrise, bet arī kā cilvēks esmu daudz guvusi.»

Aktieris Kaspars Zvīgulis: «Šī izrāde ievērojami atšķiras no citām, kurās esmu spēlējis. Tā prasa vairāk iekšupvērstu spēles manieri. Tā ir cita stilistika – runas manierē, stājā, pauzēs… Viss ir konkrēts, tīrs un piepildīts.»

Lomās: Kaspars Zvīgulis, Līga Zeļģe, Ivars Puga, Ēriks Vilsons, Ģirts Liuziniks, Evija Skulte, Gunta Virkava, Zane Dombrovska, Normunds Laizāns, Egils Melbārdis.

Tuvākās izrādes 12., 16., 25. novembrī un 4. decembrī.


Nepalaid garām!

Uz augšu