Nemainīgs ir «Raro Trio» kodols - Diāna Ketlere, kura kopš 2003. gada ir Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas docētāja. Sniegusi meistarklases Spānijā, Čehijā, Anglijā, Latvijā un Japānā, kā arī piedalījusies starptautisku konkursu žūrijas darbā. Diāna Ketlere ir Traunšteinas festivāla «Hīmgavas mūzikas pavasaris» mākslinieciskā vadītāja.

Diāna Ketlere ir uzstājusies kā soliste ar orķestri, kā kamermūziķe un solo pianiste Lielbritānijā, Japānā, Kanādā un vairumā Eiropas valstu, t. sk. tādās zālēs kā Bridgewater Hall Mančesterā, South Bank Centre Londonā, Glena Gūlda studija Toronto, Tokijas opernama pilsētas zālē, Osakas simfoniskajā zālē, Bukarestes Atheneum u. c.

Alinas Pogostkinas vārdu plašāks klausītāju loks uzzināja pēc uzvaras 2005. gada supergrūtajā Sibēliusa konkursā.

Alina uzstājusies ar Štutgartes Radio orķestri, Frankfurtes simfonisko orķestri, Somijas Radio simfonisko orķestri, Oslo filharmonisko orķestri, Hallé Orchestra, Čehijas filharmonisko orķestri, Francijas Radio filharmonisko orķestri, Lahti simfonisko orķestri, BBC Skotijas simfonisko orķestri, Indianapolisas un Sinsinati orķestriem. Kamermūziku Pogostkina spēlējusi kopā ar Juriju Bašmetu, Džošuu Belu, Kristofu Ešenbahu, Gidonu Krēmeru, Peku Kūsisto, Maksimu Risanovu.

Vijolniece dzimusi Sanktpēterburgā, pārcēlusies uz Vāciju 1992. gadā, studējusi Berlīnē pie Antjes Veithāsas. Alina guvusi laurus Luija Špora konkursā Freiburgā (būdama konkursa jaunākā dalībniece), Beļģijas karalienes Elizabetes konkursā Briselē (laureātes tituls) un uzvarējusi Indianapolisas konkursā (ASV). 2012. gadā nāca klajā CD Vox amoris ar Pētera Vaska vijoļdarbu pilnieskaņojumu, kur Alina Pogostkina muzicē kopā ar Sinfonietta Rīga un diriģentu Juhu Kangasu.

2012/13. gada koncertsezonā Alina Pogostkina spēlēs ar Sanfranciko simfonisko orķestri, Drēzdenes filharmonisko orķestri, Francijas Nacionālo orķestri. Februārī Alina Pogostkina dosies koncerttūrē pa Vāciju un Spāniju ar Bambergas simfonisko orķestri.

Jaunais klarnetists Reto Bjēri dzimis Šveicē. Viņš ir skaņu ierakstu nama ECM mākslinieks, Ņujorkas Džuljarda skolas absolvents.

Ludvigs van Bēthovens komponējis kopumā desmit vijolsonāšu laikposmā no 1796. (vai 1798. gada) līdz 1812. gadam. Fa mažora vijolsonāte komponēta 1800.–1801. gadā un veltīta mecenātam un draugam – grāfam Moricam fon Frīsam, kurš vēlāk kļuva arī par Bēthovena Septītās simfonijas veltījuma adresātu. Pavārdu «Pavasara sonāte» opuss ieguva pēc komponista nāves, un

to tīri labprāt pieņēmuši gan izdevēji, gan klausītāji, jo šis apzīmējums, ja vērtējam pēc vispārpieņemtā pavasara arhetipiskā modeļa, visumā atbilst sonātes noskaņai.

Koncertā skanēs Pētera Vaska «Trīs skaņdarbi klarnetei un klavierēm», kas sacerēti Pētera Vaska kompozīcijas studiju pašā sākumā un veltīti domubiedriem mūzikā – ievērojamam klarnetistam Ģirtam Pāžem un viņa dzīvesbiedrei, vienai no Latvijas izcilākajām klavierspēles pedagoģēm Anitai Pāžei.

Santa Ratniece pieder pie latviešu jaunās paaudzes modernistiem, viņas mūzikas valoda ir smalka, tēlaina, elpojoša. Runājot par jaundarbu «Mirdzums», komponiste izvēlas nesniegt anotāciju un aicina klausītājus brīvi gremdēties savās sajūtās un iztēlē.

Biļetes «Biļešu paradīzes» kasēs.