No Doubt «Push & Shove»

(Interscope Records)

7/12

Šo 11 gadu laikā popmūzikā ir ienākusi jauna paaudze. Kad 2001.gadā izdots trīs miljonu tirāžā pārdotais pēdējais grupas albums «Rock Steady», Džastins Bībers, piemēram, bija tikai 7 gadus vecs. Šodien «No Doubt» daudziem asociējas galvenokārt 1990.gadiem. Episkā balāde «Don't speak» ir viens no, iespējams, desmit raksturīgākajiem šā gadu desmita nospiedumiem. Jāatgādina, ka grupa izveidojusies vēl tālajā 1986.gadā un spēlējusi vitālu ska un pankroku dzimtajā Kalifornijā. Lielie panākumi atnāca ar 1995.gada plati «Tragic Kingdom», kas, pateicoties tādiem pop ska singliem kā «Just a Girl», «Sunday Morning» un, protams, «Don't speak», rezultātā pārdota 18 miljonos eksemplāru visā pasaulē.

Pēc veiksmīgi aizvadītiem 1990.gadiem grupa 2004. gadā uz laiku savu darbību pārtrauca, Gvena Stefani izdeva divus skanīgus soloalbumus, laida pasaulē divus zēnus (2006. un 2008. gadā) un sāka domāt par jaunu «No Doubt» albumu. Diemžēl grupas radošās sesijas togad bija neveiksmīgas, visi bija noguruši, katram jau izveidojusies sava ģimene (šobrīd grupas «kontā» ir astoņi bērni) un tika pieņemts lēmums doties jaunā koncerttūrē.

Tikai pēc veiksmīgās tūres grupa atkal no jauna sajuta savstarpējo «radošo ķīmiju» un bija emocionāli gatava lēnā garā sākt strādāt ar jaunām dziesmām.

Tikmēr mūzikas biznesā «No Doubt» vieta tukša nepalika. 2007.gadā ar albumu «Riot!» spilgti sevi pieteica kāda jauna poppanka grupa ar harismātisko rudmati Heiliju Viljamsu pie mikrofona - «Paramore». Manuprāt, ja «Paramore» nebūtu skārušas būtiskas sastāva maiņas un citas ķibeles, «No Doubt» otrā atnākšana šodien būtu stipri apgrūtināta.

2012.gadā «ceļš ir brīvs» un tādu nopietnu konkurentu «blondajam grēkam» Gvenai Stefani šodienas mūzikas industrijā nav.

Jaunais albums drīzāk uztverams kā veiksmīga atgriešanās, kas pie labvēlīgu apstākļu sakritības Gvenu Stefani, Toniju Kanalu, Tomu Dermontu un Adrianu Jangu varētu uzcelt atpakaļ poproka elitē, kur jau daudzus gadus veiksmīgi darbojas vienaudži «Green Day» un «Red Hot Chili Peppers».

Pirmais singls «Settle Down» bija cerīgs. Tas ieturēts labākajās «No Doubt» regejpopa/ska tradīcijās. Arī klips lielisks (skat. video).

Arī stampājošais «Looking Hot» un regejiskā tituldziesma «Push And Shove» ar viesmūziķi - jamaikiešu regeja mūziķi Busy Signal ir tieši tas, kā man šķiet, ko no «No Doubt» gaida grupas uzticamākie fani - enerģisku, dejisku, mazliet roķīgu skanējumu.

Diemžēl šo roka kārti grupa izspēlē tikai trīs albuma dziesmās

un atlikušajās astoņās pievēršas paredzamai popmūzikas estētikai. «One More Summer» izklausās mazliet kā paātrināta Gvenas solo singla «Early Winter» versija, «Easy» ir lēns sintipops «Pet Shop Boys» garā, «Gravity» varētu būt kāds Rianas un Kelijas Klarksones hibrīdsingls, savukārt «Undercover» skan gluži kā «The Killers», tikai, protams, ar Gvenas sievišķīgo vokālu. Lēnā «šķiltavu balāde» ar stīgu, akustiskās ģitāras un klavieru pavadījumu «Undone», manuprāt, muzikāli ir albuma zemākais punkts.

Albuma pēdējās trīs dziesmas nedaudz glābj situāciju. Ļoti labs ir regejiskais «Sparkle», kurā lieliski izceļas pūtēju grupa (skat. video, kā tiek ierakstītas dzīvās taures)

Jāpiebilst, ka albumu producējuši Major Lazer, Mark «Spike» Stent, Anthony Gorry un paši grupas dalībnieki.

Kopumā šis ieraksts drīzāk izklausās kā vēl viens Gvenas soloalbums - tam ir visi komerciālam popmūzikas ierakstam raksturīgie knifi. Nezinu, kā jums, bet man šajā atgriešanās platē pietrūkst tas vitālais, roķīgais pop ska/punk skanējums, kas raksturīgs grupas 1990.gadu daiļradei.

Secinājums ir viens - vai nu Gvenai bija jāturpina solokarjera, kas bija iesākusies ļoti veiksmīgi, un jāaizmirst par «No Doubt». Vai arī 2004.gadā «No Doubt» nevajadzēja pajukt un turpināt, līdzīgi kā to dara tie paši «Green Day».

2012.gadā sanācis «ne šis, ne tas».

Izdošanas datums - 21.09.2012.