Šāda veida skulptūras autors izgatavo kopš 2007. gada, kad tapa pirmais metāla mākslas darbs, kā pats saka, vecis – no lūžņos izmestiem «bleķiem» (garāžā sakombinēts cilvēks ar visu krāniņu). Tad sekoja sieviete, ar ķēdēm kā matiem, bērnelis panks, un nu jau māja Līgatnē pilna ar krabjiem, skorpioniem un citām radībām. Mārtiņš savus mākslas darbus veido tikai no gataviem, savu laiku nokalpojušiem metāla izstrādājumiem, kas arī atbilst Vienkoču parka zaļā dzīvesveida popularizēšanas idejai.

Kā galu galā precīzi dēvēt šo interesanto mākslas virzienu?

Mārtiņš Sproģis: Tā kā darbos izmantoju 98% lietotas gatavās detaļas, šo procesu sauc par «scrap metal art», mēs to varētu tulkot - lūžņu metāla māksla. Es personīgi to visu interpretēju tā, ka daudzām vecām, savu laiku nokalpojušām lietām tiek dota otra iespēja - pārvērsties par kaut ko citu un vēlreiz kļūt noderīgām un iepriecināt cilvēkus!

Kā jums radās ideja sākt nodarboties ar metāllūžņu mākslu?

M.S.: Jau no bērnības man ir patikušas tehniskas lietas - motociklu pārbūve utt., patika pašam visu ko uzmeistarot un labot. Kad apstākļu sakritības pēc parādījās brīvs laiks un iespējas, sāku garāžā no pieejamiem materiāliem kaut ko sākt likt kopā. Jau pēc pirmajiem darbiem redzēju, ka kaut kas sanāk... Garāžas kaimiņiem arī patika, tad arī turpināju strādāt tālāk. Un nu jau tas ir mans hobijs!

Cik aptuveni ilgs laiks nepieciešams viena darba izstrādei?

M.S.: Vidēji vienam darbam - no idejas līdz gatavam - paiet vismaz divi mēneši. Citi nedaudz ātrāk... Citi vai nu materiālu, vai citu iemeslu dēļ nerealizējas pusgadu, un citi vispār nomirst nedzimuši...

Jums kā māksliniekam - kurš ir aktīvākais darba laiks?

M.S.: Strādāju galvenokārt pa dienu un kad ir kaut cik silts, jo darbs tomēr notiek vaļējā garāžā. Tādēļ izvēle nav pārāk liela. Piemēram, darbus krāsot varu tikai kad ārā temperatūra ir ap 18 grādiem, nelīst lietus un nepūš vējš.

Jūsu darbos perfekti atspoguļojas kukaiņu uzbūve, anatomija... Vai tā arī paralēli tiek studēta?

M.S.: Kā izskatās motocikls, es zinu, bet

ja gribu taisīt skudru, tad gan internetā meklēju bildi. No tā arī apgūstu, cik skudrai kāju...

. Savas metāla skulptūras es veidoju bez skicēm, viss dzimst darba gaitā. Ieraudzīju arkla lemešus, to izliekto formu, un sapratu, ka var uztaisīt spārnus – tā dzima ods!

Kura metāllūžņu detaļa tiek visvairāk izmantota?

M.S.: Visas detaļas ir mīļas: katram darbam nepieciešams kaut kas cits...

Kura detaļa, jūsuprāt, radusi visoriģinālāko izmantojumu?

M.S.: Gaļas maļamā mašīna ir lieliska galva sunim!

Kurš no darbiņiem tapis vissarežģītākajā tehnikā?

M.S.: Idejas kā normālam sunim blusas, dažas viena par otru trakākas!

Ja izdosies realizēt kaut 5% no idejām, tas būs daudz!

Mārtiņš Sproģis uzskata, ka talantu un spējas Dievs ir devis katram cilvēkam, tikai pašam sev ir jānotic. Visus darbus apvieno neviltota labsirdība, apbrīnojama konstruktīva darbu kvalitāte un humora izjūta.