Priecājas par aktieru disciplīnu

Ierodoties poligonā, atskan skaļa, komandēt pieradusi balss: «Līdzināties, mierā! Uz labo!» Tas ir bijušais NBS virsseržants Ziedonis Ločmelis - Latvijas armijas misiju dalībnieks un vairāku filmu militārais konsultants, kuram šajā filmā tikusi seržanta loma. «Šajā filmā man ir nopietna loma,» priecājas Ločmelis, piebilstot, ka filmēties viņam ir nācies arī iepriekš - gan kā dublantam, gan kā kaskadierim. «Cik nu tā loma būs izdevusies, spriediet paši,» viņš smaida.

Par savu lomu viņš saka: «Esmu komandieris manā rīcībā nodotajai senioru rotai, kas patiesībā ir vads. Man viņi jāapmāca, līdz sasniegta noteikta kondīcija un būtu spējīgi dienēt armijā. Kā viņiem tas izdodas? Caur sāpēm un asarām... Mans varonis pats brīžiem nav īsti laimīgs, jo šie cilvēki man it kā ir uzgrūsti un es nezinu, ko ar viņiem darīt. Brīžiem man viņu ir it kā žēl, brīžiem tā kā dusmas...»

Taujāts, vai aktieri klausa pavēlēm, Ziedonis Ločmelis bez vilcināšanās atteic: protams, protams! «Tas ir perfekti!

Es pat negaidīju, ka viņi tik labi un ātri spēs iemācīties visas armijas komandas

un pierast pie armijas disciplīnas. Ideāli! Un ne tikai vīrieši, kuri savulaik ir dienējuši armijā, bet arī dāmas.» Seržants gan uzsver, ka jāņem vērā šo cilvēku cienījamais vecums un kaites, smejot - kurš nu kā komandas pilda... «Tā reizē ir realitāte un kino. Brīžiem izskatās pat diezgan komiski, kā viņi klīst un klumburē pa poligonu. Un vēl jau Veltai Skurstenei paredzēts šaut ar granātmetēju, tā ka garlaicīgi noteikti nebūs.»

Arī Ziedonim pašam viss notiekošais šķiet interesants: «Par to var tikai sapņot! Tas, kas te notiek šodien, priekš Latvijas ierindas pilsoņa - tāda kā manis - ir necerēti liels gods! Tas taču viss Latvijas kino un teātra zieds! Man pat nav vārdu, kā to visu noraksturot...»

Jakovļevs brauks tankā

Tīri labi armijas cilvēka ādā iejuties Nacionālā teātra aktieris Ģirts Jakovļevs, kuram uzticēta dziedāšana brīdī, kad aktieri soļo ierindā. «Kādreiz jau armijas formu esmu valkājis - pirms gadiem piecdesmit,» stāsta aktieris, kuram laimējies dienēt tepat Latvijā - Liepājā. Tā bijusi radiotehniskā dala, kas veikusi reālu toreizējās valsts - PSRS - gaisa robežu aizsardzību.

Savukārt par tagadējo brīdi un iejušanos karavīra ādā Jakovļevs teic, ka nekādas jocīgas izjūtas tas neraisot. «Protams, viss ir savādāks: formas ir citādākas, situācija arī... Dzīvosim un redzēsim, kā mums te ies. Bet viegli jau nav, protams.»

Stāstot par to, kas vēl sagaida filmēšanas laikā, aktieris gari novelk, ka būšot ļoti daudz darāmā; arī šaut acīmredzot nāksies.

«Skriešana un šķēršļu joslas pārvarēšana; un man būs jābrauc tanku.

Priekšā ir smags darbs, tā ka - tfu, tfu, tfu - lai nu viss izdotos. Protams, projekts ir interesants, ļoti atbildīgs, taču pār strīpu arī nedrīkst pāršaut,» uzskata Jakovļevs, kuram arī teātrī nav trūcis ar armiju saistītu lomu. «Nu kā: daudzās krievu filmās taču mēs, latviešu aktieri, spēlējām vācu karavīrus un virsniekus. Un, pēc armijas atgriežoties teātrī, mana pirmā loma bija izrādē «Savu lodi nedzird»,» aktieris sirsnīgi smejas.

Ministrs aicinās piedalīties parādē

Sajūsmināts un aizkustināts par redzēto šķita aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kurš arī apciemoja filmēšanas laukumu. Uz savu sveicienu no aktieriem saņēmis skaļu un vienbalsīgu atbildi: «Esi sveiks!», politiķis aprunājās teju ar katru filmā iesaistīto aktieri, noskaidrojot, ka vecākajam karavīram ir 85 gadi (augustā šo apaļo jubileju svinēs Gunārs Placēns - red.), bet jaunākajam - 61, kā arī atzina, ka apsver domu nākamreiz uz kādos valsts svētkos notiekošo parādi uzaicināt aktierus - senioru rotu no filmas.

Pabriks neslēpj, ka, vienuviet satiekot izcilos latviešu aktierus, viņš atkal jūtoties jaunāks. «Manā izpratnē šis ir aktieru zieds, kuru meistarība nerūs un kuri teātrī varētu būt piemērs ļoti daudziem aktieriem. Ir divas lietas, kas viņus atšķir no ļoti daudziem Latvijas cilvēkiem: izcilā dikcija, kā lielai daļai jauno aktieru trūkst. Otra lieta: dzīvesprieks un lepnums par spīti vecumam. Šīs lietas ļoti daudziem Latvijā trūkst,

bet paskatieties - šiem cilvēkiem acis spīd vairāk nekā man!»

smej ministrs, kuram gan esot vēlēšanās uzvilkt karavīra formu un kopā ar aktieriem paskraidīt pa poligonu un šķēršļu joslu, tomēr viņš vēl nejūtoties tajā vecuma grupā. «Mani, cerams, senioru rotā pagaidām neņems!»

Pabriks esot gatavs arī tam, ka filmas varoņi viņa pārraudzīto armijas sistēmu ne tikai slavēs, bet arī veltīs pa kādam skarbākam vārdam, jo «katram cilvēkam jau ir savs melnumiņš aiz naga».

Ministrs arī neslēpj, ka apdomā ideju nākamgad kādā no militārajām parādēm pieaicināt senioru rotu no topošās filmas. «Varbūt tiešām vajadzētu kādu pasākumu? Jo ar šo filmēšanos, iesaistīšanos un zvēresta nodošanu savā ziņā viņi ir kļuvuši par mūsu armijas sastāvdaļu. Man šķiet, ka tas nav pēdējais pasākums un ka ar filmas uzņemšanu viss nebeigsies,» pārliecinoši teic Artis Pabriks.