Ar ko tevi tagad apsveikt? Ar to, ka kļūsi par Latvijā zināmāko grilētāju?

Iespējams. Kad būs nofilmēts pēdējais raidījums, tad vienīgais, ko vēl nebūsim grilējuši, būs mamuts, jo tādu vienkārši vairs nav.

TV3 tevi uzaicināja kā draugu vidū izslavētu grilētāju?

Grilētājs, ne grilētājs. Draugu vidū esmu zināms vienkārši kā ēst taisītājs. Intiņš taisījis? Tad jau garšīgi! Esmu pavārs, kurš paspējis uzcept ļoti daudz. Par kūpināšanu arī nu jau laikam zinu pat vairāk nekā par grilēšanu.

Tev piezvanīja, un tā arī uzreiz piekriti kļūt par TV raidījuma vadītāju?

Jā. Sēdēju mājās, urbināju degunu, un man piezvanīja Raivo (Karro – raidījuma režisors). Mani esot ieteicis tāds un tāds cilvēks, sakot, ka protu kaut ko uzgrilēt. Atbildēju, ka «kaut ko» būtu teikts klusiņām, bet teikt, ka esmu grilēšanas guru, būtu jau par skaļu. Būtībā vienkārši pieprotu to lietu. Satikāmies un piekritu.

Kādreiz biji profesionāls pavārs. Kādēļ vairs neesi?

Nepietiek dūšas atvērt kaut ko savu. Tā papīru «vozņa» vairs nav nekāds rokenrols. Ja ir kāds grāmatu grauzējs, tad pārī ar tādu varētu kaut ko uztaisīt. Citādi vairs negribu būt pavārs, jo Latvijā neviens nespēj adekvāti samaksāt.

Tad ēst gatavošanai atliek mājas ballītes un nu jau arī TV raidījums.

Man arī ikdienā ļoti patīk taisīt ēst. Ja citi negrib to darīt, tad man gan patīk.

Turklāt man nemaz negaršo, kā gatavo tie, kam nepatīk taisīt ēst.

Tev ir kāda sava «galma recepte»?

Nav tādas vienas. Man garšo gaļa kā gaļa. Varu vienkārši paņemt tītaru un nošmorēt bez sāls, bez nekā cita. Pēc tam varu kaut ko uzbērt virsū, bet principā man tiešām garšo gaļa kā gaļa. Protams, svaiga. Ne no armijas sešdesmito gadu rezervēm, kā gadās redzēt Lubānas tirgū.

TV raidījumā centīsies pārsteigt ar kādām specifiskām receptēm vai tieši otrādi – mēģināsi parādīt, ka var paņemt tādu tītara gaļu un vienkārši uztaisīt garšīgu ēdienu?

Pārsteigt īpaši necentīšos. Raidījums gan ir modīgi nosaukts par grilēšanas šovu, taču pamatdoma ir parādīt dažādus knifiņus. Ar domu, ka es daru šādi, bet jūs varat darīt, kā jūs gribat.

Turklāt liels uzsvars, cik nopratu, likts uz grilēšanu izbraukumā pie dabas.

Jā, pie dabas. Ar domu, ka jāliek cilvēkiem saprast – nevajag to plastmasas pudeli nomest turpat zālē, bet gan ielikt maisā, paņemt līdzi un pēc tam izmest miskastē.

Tiešām brauksiet pa dažādām Latvijas vietām un tu gatavosi ēst pie dabas?

Tāds plāns ir. Pirmie raidījumi gan uzfilmēti vienā vietā, tuvāk mājām, lai paspētu «piešauties» un negadītos tā, ka kaut kā pēkšņi trūkst, jālec mašīnā un jāskrien uz bodi 30 kilometrus.

Neesi jau paspējis nožēlot, ka piekriti, vai arī tev ir interesanti?

Ir interesanti. Agrāk visu laiku ar vienu aci esmu skatījies, ka varētu tai kastē iekāpt iekšā. Tagad tas ir izdarīts. Tad jau redzēsim, kā būs tālāk. Man pilnīgi nav nekādas saprašanas, kas nu tagad notiks.

Esi strādājis par pavāru, taču ir daļa cilvēku, kas tevi zina tieši kā blūzmeni, daļa – kā metālmākslinieku, daļa – kā motociklistu. Gana daudzpusīgi.

Tā tas ir. Te arī var redzēt vairākus manus mākslas darbus (tiekamies Vecrīgas kafejnīcā «Bubamara», kur kā interjera priekšmeti, apskatāmi vairāki Inta darbi – red. piez.). Ir pat totēma stabs. Nezinu, kāpēc to uztaisīju. Tur uzrakstīts gan «D11» (Inta blūza grupas nosaukums), gan «MC» (norāde uz Inta dibināto motociklistu apvienību «MC Oppozitors»).

Esi uztaisījis arī kādu grilu?

Jā, vairākus. Tā ir tāda pamatdāvana čomam dzimšanas dienā! It īpaši, ja tāda ir vasarā. Davai, grilu! Atrodu pažobelē kaut kādas mašīnas detaļas un uzmetinu.

Vai esi uztaisījis arī kādu milzu grilu?

Jā.

Man ir tāda «cūku bundža» - pusotrs metrs garumā un metrs diametrā. To var pārvietot tikai ar busu. Pavisam nesen izmurgoju, ka varētu arī to pašu padarīt par braucamo.

Uz kāda rāmja varētu salikt vecā «merša» pakaļējo tiltu ar visu karburatoru un vēl motoru, plus pašu to bundžu. Tad nolikt priekšā divus beņķus un... braukt apkārt pa pasākumu, ik pa laikam piestājot un kaut ko uzcepot. Līdz tam to visu varētu aizvest ar treileri.

Izklausās lieliski! Ko tad tev līdz ar raidījumu ir lielāka interese pareklamēt – to, ka esi arī metālmākslinieks, vai to, ka esi arī blūzmenis?

Akcents vairāk uz to metālmākslu. Gribas pareklamēt, ka varu uztaisīt visādus ārprātus no moto un auto detaļām. Visu, ko cilvēkam sadzīvē vajag.

Bronzas bistes tātad netaisi.

Nē, nē, nē. Taisu, piemēram, šādu lampu (runa ir par vienu no «Bubamaras» interjera objektiem, kas redzams arī bildē zemāk). «Laterna pie elles vārtiem». Izmantotas gan moča, gan mašīnas detaļas.

Ar kuru darbu vispār lepojies visvairāk?

Pats labākais darbs bija balva «Kurland Bike Meet» (ikgadējs motociklistu pasākums Ventspilī) sacensībām 2006. gadā. No tehnikas detaļām uztaisīts mākslas darbs – mocis! Tur bija izmantots mašīnas ģenerators, traktora sajūgs, kaut kāds konveijera zobrats, riteņa sēdeklis...

Izklausās pietiekami oriģināli, lai arī par šo izveidotu kādu raidījumu.

Jā, varētu veidot arī šādu raidījumu. Ideju netrūkst.

Vai pie tevis var vērsties arī unikālus dizaina objektus pasūtīt gribētāji?

Var, bet ar to pasūtīšanu ir tā, ka nevis cilvēks pasaka – es gribu šito un šitā, tā un vēl tā, bet - man funkcionāli nepieciešama tāda lieta. Pārējais ir manā ziņā, kā es to uztaisīšu. Varu varbūt aizbraukt apskatīties telpu, lai iekļautos interjerā, bet tas arī viss.

Skaidrs, jāizdomā, ko pasūtīt. Minēji arī motociklistu biedrību. Runa ir tieši par čoperiem, ja spriež pēc tava «Harley Davidson» lakata, vai par dažādiem močiem?

Pilnīgi vienalga, kāds mocis. Mums ir cilvēki, kas brauc ar čoperiem, ir, kas brauc ar tūreriem, un ir, kas brauc ar enduro. Es arī pats drīz braukšu ar enduro. Nometīšu kādus kilogramus 30 un kāpšu virsū, lai nomestu pārējos 20!

Ar jauno raidījumu gan būs pagrūti to izdarīt! Ja savukārt runājam par blūzu, tad esi vokālists diezgan zināmā šā stila grupā «D11 Blues Band».

Ir tāda grupa, kas pastāv jau ilgu laiku. Šobrīd ar to aktīvo koncertdarbību gan ir nedaudz iepauzēts, taču viens koncerts noteikti ir zināms – Blūza svētkos Siguldā jūlija beigās. Pamatā gan šī grupa atbilst tam, ko Armands Alksnis savulaik man teica par savu grupu «Credo» – kopā reti esošu draugu organizācija (burtu-vārdu spēle par «Credo» nosaukumu).

Kā radās nosaukums «D11»?

Tā ir bāzes vieta. Konkrēta adrese Rīgā.

Spēlējat tikai kaverversijas vai arī savus skaņdarbus?

Ir arī savi skaņdarbi, bet spēlējam arī kaverversijas, tieši blūza klasiku.

Tu dziedi. Vai spēlē arī ģitāru?

Nespēlēju ģitāru. Vismaz ne blicē. Artūrs (Gailis – grupas ģitārists) man reiz pateica – liec nost to pagali, balss tev skan labāk! Paklausīju. Artūrs mums praktiski ir līderis. Bez viņa nekas nenotiek. Ja viņš netiek uz kādu konci, tad ir ļoti grūti atrast aizvietotāju.

Tad ar šo kvadrātu – pavārs, metālmākslinieks, mūziķis, moto entuziasts – arī laimīgs virzies pa dzīvi?

Tā varētu teikt. Ar močiem gan ir tā nedaudz... savādāk. Tas jāskatās tīri psiholoģiski. Ar tiem večiem izveidojušās tādas interesantas attiecības. Paskaties «Flinstonus»... Sanāk veči kopā, parej viens uz otru, iedzer alu un stulbi pabļaustās. Sievai kaut ko tādu nesaprast. Tas ir copes vietā. Lai gan tā gluži nevar teikt – cope arī pastāv.

Interešu loks sanāk gana plašs, bet laikam tas viss arī organiski ir savelkams kopā.

Tieši tā. Šodien varu braukt ar savu moci, rīt ir koncis, kad es par moci vairs nedomāju, jo ir laiks mūzikai, bet parīt aizbraucu uz moto vai auto šrotu un paskatos, kas tur vērtīgs izmests. Tad es esmu mākslinieks.

Nobeigumā palūgšu vēl dažus teikumus par to, kāpēc tad rīt tam lasītājam/skatītājam jāslēdz iekšā televizors jau svētdienas rīta agrumā?

Tāpēc, ka svētdien jāmet mierā piektdienas un sestdienas izklaides, ir īstais laiks kaut ko labu pagatavot. Cilvēks atver vienu aci – o, ko tas tur tai televizorā dara? Sieva! Zirgu, manu balto zirgu, braucam uz tirgu pēc gaļas! Respektīvi, viņš no rīta apskatās un pēcpusdienā jau pats var kaut ko līdzīgu pagatavot. Nav jau visu jādara tieši tāpat kā es. Gan jau cilvēki kaut ko atmetīs, pieliks kaut ko savu, bet tas ir tikai normāli.

Starp citu, veģetāriešiem televizors uz to brīdi jāslēdz ārā?

Nē, nav! Raidījums nebūs domāts tikai gaļēdājiem, jo grilēju arī veģetārus ēdienus. To cilvēki uzreiz neiedomājas, bet var taču grilēt arī dārzeņus un vēl visādus brīnumus!

Sagribējās ēst. Labu apetīti!

Ar gardu muti!