Sirsnīgs, mazuliet šķelmīgs stāsts par to, uz kādām sīkām un lielākām neprātībām ir spējīgas garlaicības māktas sievietes, kuras spiestas ilgstoši uzturēties slimnīcā. Lai gan tā ir kardioloģiskā, nevis psihiatriskā nodaļa, «putni», kas mīt dāmu galvās, ir diezgan prāvi un uzstājīgi, radot ne vienu vien komisku situāciju un atgādinot par slimnīcas ikdienas gaišāko pusi ikvienam, kurš tur pavadījis ilgāku laiku.

Anotācija: Kardioloģiskās nodaļas Dāmu palātas Nr. 5 iemītnieces pārsvarā ir kundzītes gados, kuras te ārstējas jau labu laiku; viņām izveidojušies savi paradumi, izvēlētas lomas: mūžīgā kungu medniece un siržulauzēja Ota kundze, kura dievina Sofiju Lorēnu, ir bijusi daudzkārt precēta un cenšas savaldzināt ikvienu pretējā dzimuma pārstāvi. Grūtsirdīgā cietēja Blāzera kundze lāgā nedzird lietas, ko nevēlas dzirdēt, toties veikli iejaucas katrā čukstus notiekošā sarunā, turklāt viņai ir dēls Reinītis – neprecēts, mātes mīlulītis, kurš steidzami jāizdod pie sievas. Dēls ir arī Ferdinanda kundzei – Georgs. Viņš gan šobrīd ir ārpus konkurences, jo tikko no vienas sievas nokļuvis otras gādīgajās rokās... Un visas vecās kundzītes ir stāvā sajūsmā, kad palātā ierodas jauna paciente – meitene visnotaļ precību gados, tā ap trīsdesmit. Nokristījušas jauno iemītnieci par Cālīti, cienījamās vecās klukstes sāk veselu sazvērestību sēriju: vispirms Cālītis tiek nolemts visu palātas dāmu mīlulim dakterim Vinteram.

Viņš ir šarmants kungs labākajos gados, un visas pacientes būtu ar mieru kopā ar dakteri Vinteru darīt jebko. Nu, ja arī ne gluži visu, tad vismaz «uzspēlēt dakteros» noteikti. Veco dāmu tālejošos plānus nemaz neietekmē tāds nebūtisks faktors kā daktera Vintera kundze, kura strādā tepat slimnīcā, jo galu galā glītais dakteris nebūt nav vienīgais Cālītim piedāvātais sirdsāķīša kandidāts – ātri vien viņai tiek piespēlēts arī Blāzera kundzes Reinītis, un dāmas metas rīkot totalizatoru! Likmes kāpj, intrigas uzņem apgriezienus, vīrieši paklausīgi un mazāk klausīgi pilda savas lomas, bet Cālītis? Cālītis pamazām veseļojas...

Mazi prieciņi atrodami ikvienā sadzīviskā situācijā – tāda varētu būt Dāmu palātas Nr 5 iemītnieču devīze. Un viņas gādā šos prieciņus sev un citiem!