Baļčunaite ar Semēvicu eksperimentē Āgenskalnā (13)

«Ar Agri Semēvicu esam pazīstami jau sen, kopš mūzikla «Angel&Devil» laikiem. Tolaik viņš, šķiet, vēl tikai sāka fotografēt. Fotomāksla - atrašanās abās pusēs kamerai - mani allaž ir saistījusi. Pagaidām gan nav izdevies sākt mācīties bildēt pašai, jo, apzinos - ja sāktu, būtu nepieciešami nopietni laika resursi. Un tā virspusēji - nekārojas. Šobrīd ir gana daudz citu lietu, kuras gribas turpināt pilnveidot. Tomēr ļoti labprāt esmu arīdzan fotografējamā personāža lomā. Foto un kino, arī mūzika un citi mākslas veidi, ir negaistošs mākslas veids, kas, ja izdevies kvalitatīvi, ceļo līdzi laikam vienas vai pat vairāku paaudžu mērogā. Būtisks ir stāsts, kas darbam pamatā. Ja tāda nav, tad bildē uzrunā vien tādi komponenti kā gaisma, noskaņa, kompozīcija. Protams, ja nav klātesošs stāsta motīvs, rezultāts nav piepildīts - šķietami bez satura un tukšs. Kas attiecas uz foto, ar Agri mums ir līdzīgs skatījums uz lietām. Manuprāt, viņam piemīt izsmalcināts redzējums,» par fotografēšanos pieredzē dalās TV raidījumu vadītāja.

Pirmais kopdarbs Vitai ar Agri kā eksperiments tapa Kandavā pirms trim gadiem. «Tai reizē mums bija lielisks asistents, Agra vecākais dēls Kristaps, kurš, neraugoties uz neganti karstajiem laika apstākļiem, braši turēja atstarotāju. Šo gadu laikā toreiz tapušie foto ir izceļojuši pa dažnedažādiem interneta portāliem un preses izdevumiem. Viena bildīte pat bija uz manas monoizrādes «Blūzs. Vita. Nova.» plakāta. Arī no pašas izrādes Agris uzmeistaroja lieliskas bildes. LNT raidījuma «Mājokļa jautājums» galviņā arīdzan bija redzami Agra darinātie foto,» teic Vita.

«Kopš foto pastaigas Kandavā nu jau pagājis šķietami ilgāks laiciņš. Tādēļ nolēmām, ka foto eksperiments jāatkārto. Agrim ļoti būtiska ir vieta, kurā top bildes. Absolūti apzināti, tomēr nejauši, tika izraudzīts Āgenskalns, kuru viņš bija atklājis. Arī man šis apvidus vienmēr šķitis simpātisks. Ieplānota stāsta pamatā gan nebija, to arīdzan var apjaust, raugoties bildēs. Nebija arī kādas noteiktas ziņas, kuru vēlamies pavēstīt. Vienīgi Āgenskalns, fotokamera (šoreiz gan bez atstarotāja) un improvizācija, ļaujoties apkārtnes radītiem noskaņas impulsiem,» viņa dalās pārdzīvojumos.

Runājot par sadarbību ar Agri, Vita paskaidro: «Agris ir kolosāls cilvēks un patiesi lielisks fotogrāfs. Ja kāds man apgalvotu, ka starp divu dzimumu pārstāvjiem nav iespējama draudzība, tad es ar absolūtu pārliecību atļautos oponēt šādam viedoklim. Nekad neesam raudzījušies viens uz otru «meitietis ar puisieti». Nekad. Bet gan ar patiesu cieņu un uzticēšanos viens otram - kā cilvēks cilvēkam, kā kolēģis kolēģim.»