Šodienas redaktors:
Krista Garanča

Brukheimera detektīvseriāls «Vienpadsmitā stunda» LNT

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: publicitātes

Slavenā kinoproducenta Džerija Brukheimera veidotais detektīvseriāls «Vienpadsmitā stunda» LNT kanālā no 14. jūnija ceturtdienās plkst. 23.15.

Detektīvseriāla «Vienpadsmitā stunda» centrā ir doktors Džeikobs Huds - izcils biofiziķis un zinātniskais konsultants valdībā. Viņam tiek uzticētas sarežģītas izmeklēšanas, kurās noziegumi saistīti ar zinātnes mīklām vai kuru izskaidrojums varētu būt zinātnisks. Viņš vajā tos, kas zinātnes sasniegumus izmanto mantkārīgos, ļaunprātīgos vai neētiskos nolūkos. Huda pilnvaras ir neierobežotas, un viņam ir paradums vienmēr teikt patiesību, kaut arī tā daudziem ir neērta vai finansiāli neizdevīga, taču viens gan Hudam nepadodas - sajust draudošas briesmas. Tieši tāpēc kopā ar viņu vienmēr ir FIB īpašā aģente Reičela Janga, kas šauj trāpīgi un nevilcinoties. «Nē, viņš nav mans partneris,» viņa saka. «Viņš ir mana atbildība.»

«Vienpadsmitā stunda» ir britu miniseriāla, ko veidojis slavenais scenārists Stīvens Galahers, amerikāņu pārveidojums. Rezultāts izrādījās pārsteidzoši veiksmīgs, un tam sekoja kritiķu komentārs:

«Palīdz tas, ka seriāls ir dramatisks. Mēs sabojājam drāmas daudz retāk nekā komēdijas.»

Seriāla «Vienpadsmitā stunda» autors producents Džerijs Brukheimers gan patiešām nav slavens ar to, ka būtu ko sabojājis, - tieši viņa kontā ir vairāki no desmitgades vispopulārākajiem televīzijas šoviem - «Skrējiens pēc miljona», «CSI», filmas «Karību jūras pirāti».

Seriāla «Vienpadsmitā stunda» nosaukums

ir atsauce uz Bībeles pantu Mateja evaņģēlijā, kas norāda uz palīdzības ierašanos pēdējā brīdī.

Ne tikai tāpēc, ka izmeklēšanas, kuras uzņemas profesors Džeikobs Huds, ir jāpaspēj atrisināt īsā brīdī, bet arī tāpēc, ka runa ir par aktuālām zinātnes tēmām un brīdinājumu, ka cilvēkiem ir pēdējais brīdis attapties un pārvērtēt savu iejaukšanos dabas procesos, kas var novest pie cilvēces iznīcības. Uz to vistiešāk norāda jau pati pirmā seriāla sērija par mēģinājumiem klonēt cilvēkus. Par to pašu, izmantojot šo pašu nosaukumu - «Vienpadsmitā stunda» - brīdinājis arī Leonardo di Kaprio viņa veidotajā, producētajā un ierunātajā dokumentālajā filmā, kas veltīta dabas aizsardzības problēmām - globālajai sasilšanai, pārliekai mežu izciršanai, sugu izmiršanai, kas novedušas mūsu planētu līdz katastrofai tuvam stāvoklim, kad cilvēces pastāvēšana uz tās vairs nebūs iespējama. Vienpadsmitā stunda - tas ir ne tikai brīdis, kad jau gandrīz ir par vēlu, tā simbolizē arī pēdējo aizsardzības līniju.

Profesors Džeikobs Huds ir nesenākais ekscentrisko izmeklētāju sarakstā. Jā, mazliet izskatās pēc «Mentālista», kur arī kodolu veido autoritatīva meitene, kas pieskata ekscentrisku konsultantu. Bet šeit ir daudz vairāk cerības un optimisma, salīdzinot ar «Doktoru Hausu».

Seriāla galvenajā lomā ir lieliskais britu aktieris Rufuss Sjūels, kas vispirms jau ir atzīts teātra aktieris, bet arī filmās iemiesojis raksturus ļoti plašā amplitūdā - no kvēliem mīlētājiem līdz sarkastiskiem alkoholiķiem. Vislabāk gan viņš pazīstams no dažādu aristokrātisku karstgalvju lomām. Tāds Rufuss Sjūels ir «Bruņinieka stāstā», «Iluzionistā», «Bīstamajā skaistumā». Tāpēc tagad aktieris atzīst, ka tas viņam patiesībā ir visai eksotiski - atveidot kādu, kurš ir tik labs un pat varonīgs. Viņš šķiet ļoti priecīgs par iespēju nomainīt ļaundaru bīstamo pievilcību pret krietna zinātnes vīra godprātību. Un zinātne viņam tagad liekoties interesantāka nekā jelkad agrāk. Atzīstot, ka skolas laikā zinātnes stundās nebija sevišķi uzcītīgs un vērīgs, Rufuss Sjūels stāsta, ka tagad daudz kas viņam esot relatīvi jauns. Nu viņš beidzot pievēršot uzmanību un lēni sākot mācīties. Džeikobs Huds esot tik ļoti daudz gudrāks par viņu pašu! Aktieris ironizē, ka, tēlojot profesoru, cer iegūt savam intelektuālajam koeficientam pāris papildu punktus katru gadu. «Taču es noteikti nedomāju atveidot seriālā nekādu garlaicīgu lekciju lasītāju. Ko gan citu tā vietā? Tādu cilvēku, kuru uzlūkojot kāds varbūt nodomātu: «Ak, ja man būtu bijis tāds skolotājs, man, iespējams, ļoti patiktu ķīmija», kādu, kurš interesanti prot parādīt, kā lietas mums apkārt darbojas, kas liek zinātnei izskatīties saprotamai un pašsaprotamai, nevis kaut kam ļoti tālam. Tāds būtu mans ideāls.»

Nepalaid garām!

Uz augšu