«Es nerunāju par lēkājošiem akrobātiem, bet gan par to, ka arī viena dziedātāja, ja tai piemīt harisma, spēj uzrunāt miljonus televīzijas skatītāju un aizraut desmitiem tūkstošus zālē sēdošo. To mēs redzējām arī vakar. Anmary priekšnesumā trūka galveno, ikvienam skatuves cilvēkam labi zināmo pamatelementu - skatuves priekšnesumam nebija stāsta - trūka sižeta, tā ievada, attīstības, kulminācijas un nobeiguma,» uzskata Millers.
Millers atzinīgus vārdus velta Anmary dziedājumam, taču kritizē dziedātājas radošo komandu.
«Meiteņu bezmērķīgo pastaigāšanos pa skatuvi par šovu nosaukt ir visai grūtu - lai piedod tā režisore Dace Pūce. Varbūt problēma bija arī tajā, ka Anmary pati nesaprata, kur viņa dodas, kāpēc viņa dodas un kā ir jāgatavojas šādam pasākumam, - ne velti viņas priekšnesums tika kritizēts no paša sākuma - neveiksmīga horeogrāfija, bezgaumīgi tērpi, daudzkārtēja koncepcijas maiņa - tas nedeva gaidāmo rezultātu. Tērpu izvēli šoreiz atturēšos komentēt -
to manā vietā izdarīja Vācijas fani, nosaucot šo priekšnesumu par «mājsaimnieču menopauzes šovu».»
«Viņas numuru veidojusī komanda ir pelnījusi pārmetumus - šķiet, tas tā arī turpināsies tik ilgi, kamēr Latvijas žūrija pakļausies ārzemnieku ieteikumiem (sūtiet blondīni - tas Azerbaidžānā patiks) un balstīsies uz ideju ierobežotībā augušas un izpausmes brīvības minimālismā skolotas «profesionāļu» paaudzes.»