Ekspozīcija iepazīstina ar mākslinieces daiļrades sniegumu no 1970. līdz 2010. gadam, rādot 20. gadsimta otrās puses Latvijas grafikas (īpaši litogrāfijas) attīstību, īpatnības un vērtības.

Maija Dragūne dzimusi 1945. gada 19. martā Rīgā. 1963. gadā viņa pabeidza Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu, no 1964. līdz 1970. gadam studēja Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas fakultātē (diplomdarba vadītājs – Pēteris Upītis).

No 1979. līdz 1994. gadam Maija Dragūne strādāja par māksliniecisko redaktori izdevniecībā „Liesma”, kopš 1996. gada ir Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas zīmēšanas un kompozīcijas skolotāja. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1973. gada, 1994. gadā iestājās biedrībā „Grafikas kamera”. Maija Dragūne piedalās izstādēs no 1972. gada. Autores darbi eksponēti Lielbritānijā, Francijā, Polijā, Somijā, Igaunijā, ASV, Austrālijā un citās valstīs. Māksliniecei notikušas deviņas personālizstādes, plašākā no tām – 1995. gadā Ārzemju mākslas muzejā.

Viņas darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Valsts Tretjakova galerijas (Maskava) kolekcijās. Maija Dragūne apbalvota ar diplomiem Tallinas grafikas triennālēs (1983., 1987., 1989.) un sudraba medaļu Parīzes Pavasara salonā 1984. gadā.

Maija Dragūne gandrīz četrdesmit gadus aktīvi darbojas Latvijas grafikā  – darina litogrāfijas, ilustrē grāmatas, glezno akvareļus, zīmē.

Nozīmīgākā tēma mākslinieces daiļradē ir daba, tās daudzveidība, ko autore pakļauj savai fantāzijai, pārdomām un individuālajam stilam.

Viņas darbos reālas pasaules formas transformējas sirreālistiskās vīzijās ar noteiktu, pārdomātu zemtekstu un jūtām, ko rada izsmalcināta mākslinieciskā valoda – melnās un baltās krāsas ritmi, līniju, laukumu un faktūru mijiedarbība. Maijas Dragūnes grafiskajām kompozīcijām piemīt romantisma iezīmes; tās galvenokārt ir ainavas ar spēcīgu cilvēka klātesamības izjūtu.