Mākslas festivāls Cēsis ir kļuvis par nozīmīgu Latvijas kultūras dzīves sastāvdaļu. Šogad festivālā pirmo reizi piedalās arī pazīstami Latvijas modes dizaineri –

Anna Led, Katja Šehurina, Natālija Jansone, Žanete Auziņa, Elita Patmalniece, Keta Gūtmane, Indra Miklāva (sadarbībā ar fotogrāfu Nils Vilni)

– savos mākslas objektos mēģinot noskaidrot cilvēku un lietu savstarpējās attiecības. Mākslinieka Kristiana Brektes scenogrāfija.

Elita Patmalniece sev tik raksturīgajā emocionāli dzīvespriecīgajā stilā aizskar tēmu par cilvēku vēlmi iegūt savā īpašumā arvien vairāk dažādu lietu. Katram pašam tiek dota iespēja izlemt, vai šīs negausīgās tieksmes rezultātā iegūtās lietas cilvēku izdaiļo vai tieši otrādi aizēno viņa iekšējo pasauli.

Žanete Auziņa darbā „Jūras skaņa...” pievēršas radošā procesa izpētei, analizējot materiālās un dabas enerģijas sintēzi, kuras rezultātā ar vizuālā un akustiskā materiāla palīdzību tiek ietekmēta cilvēka uztvere.

Natālija Jansone konceptuāli vienkāršā veidā norāda uz konkrētu lietu spēju vienot cilvēkus – tik atšķirīgus un savā būtībā tik vientuļus. Viņas darbs „Glābējjosta” ir vēstījums par lietām piemītošo īpašību identificēt cilvēku piederību kādam noteiktam sabiedrības slānim, interešu grupai, pārliecības saliņai.

Indra Miklāva kopā ar fotogrāfu Nilu Vilni ilustrē to, kā ar apģērba palīdzību mēs cenšamies pietuvoties saviem elkiem. Izmantojot drēbes kā līdzekli, atdarinātā un iedomātā etalonu dzīve kļūst par drošības vesti, kas, iespējams, aizsargā mūs pašus no sevis. Abu autoru kopdarbs „Reakcija” pasvītro faktu, ka „drēbēm vienām pašām – bez stāsta, bez valkātāja ir pavisam neliela saistība ar modi”.

Šo tēmu turpina Anna Led, kuras darbs „Piemineklis kleitai” vēstī par kleitām, kas kopā ar valkātāju piedzīvojušas visneiedomājamākās situācijas, un tagad kā pagātnes relikvija atgādina par aizgājušo mirkļu burvību.

Vai un kā lietas, ko radām un lietojam ikdienā, ietekmē mūs pašus un mūsu dzīvi? Ko par mums stāsta mūsu attieksme pret lietām? Un kāds tam visam sakars ar modi?

Šos un daudzus citus jautājumus ar fotogrāfiju, videoprojekciju un skaņas starpniecību izstādē risina pazīstamie Latvijas modes mākslinieki.

Savukārt Ketas Gūtmanes modes instalācija „Istabas kleita” ir „telpas transformācija apģērbā, šoreiz zem lupas liekot dažādas istabas sastāvdaļas – parketa grīdu, tapešu sienu.”

Darba laiks: otrdien - ceturtdien, svētdien no plkst. 11 līdz 18, piektdien - sestdien no plkst. 11 līdz 20.