Patlaban «Rīgas melnais balzams» top uzņēmuma ražotnē pie Zemitānu tilta. Tur vienviet savijušās gan senatnes liecības par kādreizējo dzēriena izgatavošanu, gan mūsdienīgas tehnoloģijas un darba metodes.

Lai iekļūtu balzama ražotnē, iznākam no administrācijas telpām un pa ārpusi dodamies līdz citām durvīm. Piespiežam pie stenderes piestiprināto zvaniņu un gaidām, līdz kāda darbiniece no iekšpuses atver balzama ražotnes durvis. Gaidot Kaže paskaidro, ka durvīm nav automātiskā slēdzene, jo

ne visiem ļauts un lemts nokāpt vēsturiskajos pagrabos.

Jau pēc dažiem pakāpieniem nāsīs ieplūst salda karameļu un cukurgailīšu smarža. Kaže atminas bērnību, kad, Grīziņkalna puika būdams, gājis gar šīm ēkām un priecājies par saldo aromātu. Tas rodas no dedzinātā cukura, ko pievieno balzamam.

Nonākot pagrabos, ieraugām desmitiem milzīgu mucu. Vairākus metrus augstajās un garajās emaljētajās mucās glabājas dažādas dzērienu sastāvdaļas.

Ar šīm mucām saistās interesanti notikumi, par ko zinājis stāstīt kāds ilggadējs «Latvijas balzama» darbinieks.

Mucas Latvijā nokļuva 2. pasaules kara laikā,

kad kāds vācu virsnieks tās bija atvedis uz šejieni. Pēc vācu armijas uzvaras viņš cerēja Rīgā izveidot alkohola ražotni. 1944.gadā, vāciešiem atkāpjoties, mucas tika ieraktas zemē. Viņi cerēja pēc kara atgriezties Latvijā un turpināt īstenot savus ambiciozos plānus. Taču notika citādi.

Padomju laikos, sākoties tautsaimniecības atjaunošanai, rūpniecībā radās grūtības atrast lielas, kvalitatīvas un nesaskrambātas mucas.

Tad puisis atcerējies, ka kara beigās piedalījies mucu ierakšanā zemē. Atraktās kvalitatīvās mucas tika sadalītas starp dažādiem uzņēmumiem, un daļu sāka izmantot alkohola ražošanai.

Tālāk Kaže mūs aizved pie četrām lielām ozolkoka mucām, kurās top balzama esence, «sirds».

«Bieži vien runā, ka balzamu veido dažāds skaits zālīšu, piemēram, trejdeviņas, 24, 25 vai cits skaitlis. Šīs versijas atšķiras.

Bet patiesībā «Rīgas melnajā balzamā» ir 24 sastāvdaļas.

17 no tām ir dažāda veida ziediņi, saknītes un cita veida drogas,» uzņēmuma pārstāvis saka un paskaidro, ka katrai ir sava nozīme.

Daļa drogu vāktas tepat Latvijā, bet citas mērojušas garu ceļu no citām zemēm.

Viena no eksotiskākajām balzama sastāvdaļām ir Peru balzama eļļa. Tā ir melna, lipīga substance, kas smaržo pēc propolisa. Mūsu pusē tā varētu būt nonākusi Kurzemes hercogistes laikos, kad mums bija savas kolonijas Gambija un Tobago. «Varbūt varam teikt paldies tieši hercogam Jēkabam un viņa komandai, ka viņi palīdzēja mums iegūt šo eksotisko sastāvdaļu.»

Balzamu melnu padara gan šī eļļa, gan brūninātais cukurs, kas ir būtisks elements balzama sastāvā. Melnajā balzamā neesot nevienas mākslīgas krāsvielas un garšas modificētāja.

Kāpēc balzams ir rūgts? Kaže skaidro, ka tas saistīts ar rūgtajām vērmelēm, baldriāniem un visvairāk – genciāna sakni, ko dēvē par rūgtāko dabā augošo vielu. Tā atceļojusi no Alpiem.

Savdabīgi ir arī purvmirtes pumpuri, kas iegūti no Ķemeru nacionālajā parkā augošajiem aizsargājamiem augiem. Balzamā izmanto arī citas, vairāk zināmas zālītes, piemēram, asinszāli, kalmes, liepziedus.

«Varam teikt, ka «Rīgas melnais balzams» ir kosmopolīts - pasaules pilsonis, kas apvienojis labākās lietas gan no mūsu dzimtās zemes, gan pasaules.»

Pašas balzama sastāvdaļas un to proporcijas nav noslēpums.

Padomju gados tās varēja atrast pat vienā otrā grāmatā.

Kaže uzsver, ka gadu desmitiem balzama sastāvdaļas un proporcijas nav mainījušās. «Kopš 2. pasaules kara beigām, kad tika atjaunota balzama recepte, nekas nav mainījies.»

Balzamā izmanto cita veida cukuru

Vienīgās izmaiņas piedzīvojis cukurs, jo Latvijā vairs neražo cukuru no cukurbietēm un tādēļ nākas izmantot cukurniedru cukuru. «Tas nav tik viskozs un tādēļ balzams varētu šķist nedaudz plānāks, nekā tas bija kādreiz. Taču tas nemaina tā garšas un citas kvalitātes.»

Visas drogas tiek ievietotas īpašās lielās ozolkoka mucās, kas kalpo 50 gadus. «Šajās mucās noteiktā secībā un noteiktā Mēness fāzē liek iekšā zālītes.»

Sastāvdaļu salikšanas secību uzņēmumā zinot tikai trīs cilvēki – liķieru meistars un divi viņa mācekļi. «Ne ģenerāldirektors, ne ražošanas direktors nezina detalizētu secību.» Zālīšu secībai ir ļoti liela loma, jo tām ir dažāds blīvums, struktūra, mijiedarbība. «Secība ir viena daļa no balzama noslēpuma.»

Balzama ražošanā ļoti svarīga ir Mēness fāze.

«Ticu, ka Mēness fāzei ir savs efekts uz balzamu, jo mēs ūdens ieguvei izmantojam artēzisko urbumu. Nākot ūdenim no daudzu simtu metru dziļuma, ūdens struktūra un ķīmiskās īpašības var mainīties atkarībā no Mēness fāzes.

Taču mans racionālais prāts nav atradis izskaidrojumu tiem vārdiņiem, ko mūsu liķiermeistari runā, kad visu ber iekšā mucās un kad maisa.»

Vai tiešām tā notiek vēl mūsdienās? «Tā stāsta. Viņi, protams, neatzīsies. Droši vien viņus var mocīt, bet viņi neteiks, ko īsti viņi saka. Man grūti pateikt, vai tā ir vienkārši tradīcija, vai tam tiešām ir kaut kāda loma, piemēram, gara spēka efekts. Katrā gadījumā tas ir kaut kas mazāk racionāls.»

Balzama esence, zāļu uzlējums mucās veidojas četras nedēļas, kuru laikā to regulāri apmaisa ar gaisa strūklu.

Šajā brīdī arī žurnālistiem ir iespēja nogaršot balzama esenci, kas izrādās ļoti rūgts dzēriens, kurā dominē vērmeļu, baldriāna un genciāna saknes garša. Tālākā ražošanas procesā atbrīvojas arī citas garšas, kas šajā stadijā ir nedaudz slēptas, piemēram, liepziedu.

Vai balzams ir veselīgs?

«Mēs kā alkohola ražotāji nedrīkstam un nekad neteiksim, ka tam varētu būt kaut kādas veselībai pozitīvas īpašības, bet tajā pašā laikā tas ir ārkārtīgi bioloģiski aktīvs uzlējums. Tas ir zinātniski pamatots,» Kaže sacīja un paskaidroja, ka kompānijai ir dažādi pētījumi, kas apliecina «Rīgas melnā balzama» augstās antioksidējošās īpašības, kuras daudzkārt pārspēj pat aptiekās tirgotu balzamu rādītājus.

Arī senatnē par balzama dziednieciskajām īpašībām klīda ne viena vien leģenda. Piemēram, 18.gadsimtā dziednieks Ābrams Kunce pārdeva dziedniecisku zāļu uzlējumu, ko uzskatīja par brīnumlīdzekli pret dažādām kaitēm.

Viņš balzamu ieteica kā noderīgu pret dažādām slimībām. Viņa sludinājumos rakstīts, ka visbīstamākos ievainojumus tas ārstējot piecās, augstākais - sešās dienās. Viņa dzira esot izārstējusi arī Krievijas ķeizarieni Katrīnu Lielo.

Dzirdēts, ka vēl padomju laikos slimnīcās pacientiem deva balzamu ārstnieciskos nolūkos. «Latvijas Balzams» domājis par balzama uzlējuma tirgošanu aptiekās, taču Eiropas Savienības stingro prasību dēļ tas šķitis pārāk sarežģīti un nerentabli - tādēļ viņi no šīs idejas atteikušies.

Balzamam kā dzērienam redzam lielāku perspektīvu nekā balzamam kā zālēm.

Lai arī balzams ir ļoti specifisks dzēriens ar īpašu recepti, tas vilina arī vieglas peļņas tīkotājus un pircēju muļķotājus. «Balzamu vilto uz nebēdu,» Kaže sacīja un paskaidroja, ka ar to nodarbojas ne tikai individuāli pārdevēji, bet labi plānotas, organizētas noziedznieku grupas.

Patlaban aptuveni trešdaļu «Rīgas melnā balzama» eksportē, bet pārējais tiek izdzerts Latvijā. Galvenie balzama tirgi ir Krievija, Ukraina un Baltijas valstis, taču strauji pieaug arī Rietumeiropas pircēju interese par balzamu.

Balzams top vēsturiskā vietā

Rūpnīca «Latvijas balzama» tagadējā mītnē pie Zemitānu tilta ir jau kopš 1900.gada. Sākumā to izmantoja kā noliktavas. 1896.gadā Krievijas impērijā pieņēma lēmumu dibināt spirta monopolu un 1899.gadā ar «ukazu» izveidoja jau četras noliktavas. Viena no noliktavām atradās Rīgā. Tagadējā «Latvijas balzama» teritorijā saglabājusies daļa no toreizējām ēkām.

Lai arī vairums telpu ir mūsdienīgi un moderni aprīkotas, daļa kvalitātes kontroles joprojām uzticēta darbinieku profesionālajām acīm un rokām.

AS «Latvijas balzams» auditētais apgrozījums pērn bijis 46 miljoni latu. Tas ir 12% samazinājums salīdzinājumā ar 2010.gada auditēto apgrozījumu - 52,25 miljoniem latu. Uzņēmuma auditētā peļņa pērn bijusi 3,65 miljoni latu salīdzinājumā ar 3,92 miljonu latu peļņu 2010.gadā.

«Latvijas balzams» ir dibināts 1900.gadā, esošo nosaukumu ieguvis 1970.gadā. Uzņēmums ražo vairāk nekā 130 dažādu nosaukumu dzērienu.

«Latvijas balzama» lielākais akcionārs ir kompānija «SPI Regional Business Unit BV», kam pieder 89,53% akciju.