"Tika analizēta arī programma, cik ilgi bērni dejo uz laukuma, vai kādam kolektīvam ir jāatrodas uz laukuma vairāk nekā vienu deju pēc kārtas. Vidēji katram kolektīvam bija tikai trīs iznācieni laukumā uz deju. Tika apzinātas iespējas kolektīviem deju starplaikos atrasties ēnā un atvēsināties, vai ir pietiekami dzeramā ūdens krājumi un tamlīdzīgi," sacīja Ozoliņa.

Kā stāstīja X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa, AS "Aldaris" ap plkst.15 atveda 32 papildu paletes ūdens, savukārt SIA "Rīgas piensaimnieks" atveda 70 kastes ar saldēto sulu "Jungle pop", lai bērni varētu atvēsināties. Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests no cisternām nodrošināja ūdens šaltis, kurās bērni varēja atdzesēties.

Ozoliņa uzsver, ka lēmums par deju koncerta neatcelšanu bija iesaistīti gan operatīvie dienesti - Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests, Valsts policija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests -, gan organizatori. Notika konsultācija ar tautas deju kolektīvu vadītājiem, kuru kolektīvi piedalījās koncertā.

Amatpersonas aicina nepieļaut šādas situācijas nākotnē

Kā ziņots, X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīgas rīcības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Juris Radzevičs šodien nosūtījis Ministru kabinetam vēstuli ar priekšlikumu noteikt likumdošanā gaisa temperatūru, kādā atļauts organizēt Skolēnu dziesmu un deju svētku koncertus.

Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics uzskata, ka, pārceļot deju uzvedumu laikus, X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā cietušo bērnu skaits, iespējams, būtu pieckārt mazāks.

"Mediķi ir gatavojušies dažāda lieluma nelaimēm, līdz ar to tikām galā arī ar dziesmu un deju svētkiem, taču atklāts paliek jautājums, vai vajadzēja eksperimentēt ar dalībnieku veselību, izgāžot 10 000 dalībnieku kā uz pannas pašā karstākajā laikā Daugavas stadionā svētdienas noslēguma un citos koncertos un pirms tam mēģinājumos," sacīja Šics.

Pēc Šica teiktā, svētku laikā palīdzēts vairākiem tūkstošiem bērnu, taču šis skaitlis varētu būt bijis pat piecreiz mazāks, ja koncerti tiktu rīkoti no rītiem vai vēlāk vakarā, kad gaisa temperatūra būtu bijusi zemāka.

Kā norāda Šics, jāizdara rūpīgi secinājumi, un nākamo svētku organizatoriem būtu jāsagatavo vairāki rezerves plāni, lai maksimāli novērstu kaitējumu mazo svētku dalībnieku veselībai.

Jau ziņots, ka svētdien, 11.jūlijā, mediķi palīdzību snieguši 784 X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekiem Daugavas stadionā un Vērmanes dārzā, kur notika divi tautas deju lielkoncerti "Deja kāpj debesīs".

Savukārt pagājušajā piektdienā mediķu palīdzība bija nepieciešama 1766 X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekiem, no kuriem lielākā daļa bijuši dejotāji.